Ameriks uzņemas dibināt partiju

© F64 Photo Agency

Gadu pirms pašvaldību vēlēšanām ar paziņojumu par sabiedriskas organizācijas Gods kalpot Rīgai! dibināšanu klajā nācis Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Sabiedriskās organizācijas statusu tā gan nomainīs pavisam drīz, kļūstot par partiju.

Iecerēts, ka jau martā varētu dibināt politisku partiju, lai tā startētu pašvaldības vēlēšanās nākamgad. Iespējams, vienā blokā ar Saskaņas centru – vismaz līdz šim abi pašreizējie domes vadītāji – saskaņietis mērs Nils Ušakovs un viņa vietnieks, bez partijas palikušais A. Ameriks – norādījuši, ka ir gatavi turpināt darbu tandēmā.

Kaut arī A. Ameriks savā uzrunā domubiedriem un atbalstītājiem piektdien Mazajā ģildē sacīja, ka šī organizācija neesot ar pašmērķi noteikt pārstāvniecību Saeimā un nepretendējot uz lielas partijas ambīcijām, tomēr tās nodoms ir kļūt par nozīmīgu politisko spēku Rīgā. Stratēģiski šis ir pēdējais laiks, lai veidotu jaunu politisko spēku, ar kuru bijušie LPP/LC biedri (un, protams, arī citi interesenti) varētu pieteikt sevi pašvaldību vēlēšanās un mēģināt iekarot potenciālo vēlētāju interesi.

A. Ameriks bija LPP/LC biedrs, bet šī partija, kas uz laiku pārdēvējās par Šlesera Reformu partiju, nolēma savu darbību izbeigt 2011. gada nogalē. Neilgi pirms tam A. Ameriks pavēstīja, ka vēlas veidot Rīgas partiju, kurā būtu gatavi darboties vairāki likvidējamās partijas biedri, taču ne bijušais partijas līderis Ainārs Šlesers. Viņu apsteidza nelielā partija Latvijas Atmoda, kas gan ar nosaukuma maiņu – Rīgas partija – diez vai atpazīstamības ziņā būs daudz ko ieguvusi (vēl iepriekš to dēvēja par Latvijas Pensionāru un senioru partiju).

Aizvadītajā piektdienā uz sabiedriskās organizācijas Gods kalpot Rīgai! dibināšanas pasākumu bija ieradušies apmēram 100 cilvēku, viņu vidū arī kādreizējie Latvijas Pirmās partijas biedri: domnieki Dainis Turlais, Eiženija Aldermane, Vjačeslavs Stepaņenko, Jānis Šmits, Irina Vinnika, pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, Izglītības, kultūras un sporta departamenta vadītājs Guntis Helmanis, vicemēra padomnieks Ainars Baštiks, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas vadītājs Dmitrijs Pavlovs. Viņš Neatkarīgajai sacīja, ka atbalsta sabiedriskās organizācijas idejas un ieceres. Līdzīgi atbildēja arī E. Straupe. Latvijas Universitātes profesore Ausma Cimdiņa bija daudz konkrētāka un nelaipoja – uz pasākumu atnākusi pārliecības pēc, nevis ziņkāres mudināta, un būtu gatava stāties partijā. Viņa uzskata, ka Rīgas dome ir daudz paveikusi kultūrpolitikas labā. Arī jurists Aivars Borovkovs piebilda: «Ņemot vērā, cik daudz Rīgā ir izdarīts, noteikti atbalstu šādu sabiedrisko organizāciju.» Tomēr viņš ir gatavs būt tikai atbalstītājs, jo «kur sāksies politika, tur man nav ko darīt».

Sabiedriskās organizācijas manifestā uzsvērts, ka Rīga allaž vienojusi talantīgus cilvēkus, izcilas personības, kas ar savu darbu un personisko piemēru spodrinājuši pilsētas vārdu un nesuši to pasaulē. A. Ameriks pieļāva, ka partiju varētu dibināt 350 cilvēku, bet pārējie saglabātu atbalstītāja statusu. Arī organizācijas mājaslapā publicēta anketa, kurā aicināts norādīt, vai cilvēks vēlas būt topošās partijas biedrs vai tikai atbalstītājs. Topošā politiskā organizācija solās darboties pašvaldībā dzīvojošo cilvēku interesēs neatkarīgi no viņu tautības. «Reālā dzīve notiek pašvaldībās, nevis Saeimā un valdībā, kas ir tālu no parastā cilvēka ikdienas. Pirmais solis būs atrast kontaktu ar visu apkaimju iedzīvotājiem un iegūt viņu uzticēšanos,» topošo partiju pozicionēja A. Ameriks. Tika uzsvērts, ka to atbalsta kultūras darbinieki un radošā inteliģence, izglītības darbinieki, skolu direktori, sporta nozares pārstāvji, acīmredzot tādēļ, lai iekarotu parastā cilvēka uzticēšanos, jo LPP/LC atbalsts uzņēmējiem automātiski tika saistīts ar sabiedrības pārtikušāko un bagātāko iedzīvotāju aizstāvību un pārstāvniecību.

Latvijā

Apelācijas sūdzību par pirmās tiesas spriedumu, ar kuru bijušajam Saeimas deputātam Jānim Ādamsonam par spiegošanu Krievijas labā piespriests cietumsods uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2025.gada 13.janvārī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Svarīgākais