Šodien Saeimas Juridiskās komisijas vadībā sāksies darba grupas izveide, kas strādās ar plašu izmaiņu veikšanu Latvijas Republikas Satversmē.
Darba grupa paralēli vērtēs gan jautājumu par atklātām Valsts prezidenta vēlēšanām, gan iniciatīvu par fiskālās disciplīnas definēšanu konstitūcijā, gan arī analizēs ierosmi aizliegt tautas nobalsošanu par nacionālas valsts pamatvērtībām, piemēram, valodu, demokrātiju un teritoriālo nedalāmību.
To sarunā ar Neatkarīgo atzina Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne.
Politiķe uzsvēra, ka darba grupā izskatāmie priekšlikumi ir ļoti būtiski un skar valstiskuma pamatprincipus, tādēļ deputātiem būšot jāstrādā ar vislielāko atbildību. I. Čepāne arī piebilda, ka, ņemot vērā jautājumu nopietnību, viņa Saeimas partijas ir aicinājusi darba grupai deleģēt politiķus ar juridisko izglītību vai vismaz lielu pieredzi parlamentā. Pašlaik Saeimas frakcijas jaunveidotajai darba grupai pieteikušas Ilmu Čepāni un Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu no Vienotības, juristus Andreju Elksniņu un Ņikitu Ņikiforovu no Saskaņas centra, kādreizējo tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču un valodnieci Vinetu Poriņu no Nacionālās apvienības, kā arī Ivetu Griguli un kādreizējo labklājības ministri Ilonu Jurševsku no zaļzemniekiem. Zatlera Reformu partiju darba grupā varētu pārstāvēt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis un tiesību doktore Inese Lībiņa-Egnere, tikmēr neatkarīgo deputātu grupa savus kandidātus vēl nav pieteikusi. I. Čepāne gan izteica nožēlu, ka nebūt ne visi partiju izvirzītie politiķi ir ar atbilstošu izglītību, tādēļ Juridiskās komisijas vadītāja aicināšot uz sēdēm arī plašu konstitucionālo ekspertu loku.
Pirms nedēļas Saeima nodeva izskatīšanai komisijās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ieceri labot Satversmes 73. pantu, nosakot, ka «tautas nobalsošanai nevar nodot Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā vai apdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus». Ar šo ierosmi ZZS vēlas skaidri definēt, ka tādas konstitucionālās vērtības kā valoda, karogs, himna, teritorija u. tml. ir negrozāmas. Kā zināms, šādas politiskās aktivitātes saistītas ar 18. februārī gaidāmo referendumu, kurā vēlētājiem būs jāpauž attieksme pret divvalodības ieviešanu Latvijā. Tāpat jāatgādina, ka Satversmes tiesa noraidīja Saeimas deputātu ierosmi iesaldēt referendumu, līdz likumdevēji paudīs striktu attieksmi pret konstitucionālo pamatvērtību negrozāmību. Tikmēr Saeima vakar noraidīja ZZS iniciatīvu, kas paredzēja Satversmes tiesai (ST) piešķirt tiesības vērtēt, vai tautas nobalsošanai virzītais Satversmes grozījumu projekts neapdraud Latvijas kā nacionālas valsts pamatus. Pēc likumprojekta iesniedzēju ieskata, tieši Satversmes tiesa varētu kvalificēti un autoritatīvi izvērtēt, vai kāds tautas nobalsošanai virzāms jautājums primāri garantē tautai tiesības piedalīties likumdošanas procesos vai tomēr neatbilst konstitucionālajām vērtībām.