Koalīcija ņirgājas par nevalstiskajām organizācijām

Jau pirms nedēļas publiskajā telpā izskanēja to piecu Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) kandidātu vārdi, kurus virzīs apstiprināšanai Saeimā. Visi kā viens 15 minūšu laikā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika apstiprināti – par viņiem vienotā korī nobalsoja visi koalīcijas partneri.

Mediju nozares eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji ir šokā par tik klaju koalīcijas ņirgāšanos, kas solīja demokrātiskas vēlēšanas, bet rezultātā padomei virza savus ielikteņus.

Konkursa nolikumā nav punkta par politisko neitralitāti – visticamāk, tāpēc topošajā padomē būs gan bijusī Pilsoniskās savienības biedre Aija Dulevska-Cālīte, gan Dainis Mjartāns, kurš pavisam nesen startēja vēlēšanās no Zatlera Reformu partijas saraksta.

«Ar demokrātiju Latvijā ir švaki, jo komisijas balsojums pierāda, ka koalīcijas vienošanās ir pastāvējušas, tās bijušas ļoti ciešas. Tā ir ciniska ņirgāšanās par nevalstiskajām organizācijām, kas tērēja savu laiku publiskajās debatēs. Iznākums ir vēl ciniskāka pieredze par valsts veidošanas pirmsākumiem, kad amatā virza politisko partiju biedru,» šokēta saka Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.

Konkursa iznākums ir skaidra atbilde, kāpēc Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece pat nedēļu pirms izšķirošā balsojuma nespēja skaidri atbildēt – pēc kādiem kritērijiem kandidātus atsijās? Tas vedina domāt, ka kritēriji nebija nepieciešami, jo uzvarētāji jau bija zināmi. To, ka balsojums nebija tīrs, sajutusi arī viena no izbrāķētajām kandidātēm, politiski neitrālā Latvijas Radio radioteātra producente Māra Eglīte. «Kāpēc bija vajadzīga milzīgā ažiotāža un runas par demokrātiskumu? Kāpēc notika vilcināšanās ar kandidātu iztaujāšanu – acīmredzot paralēli notika sarunas. Man patīk mans darbs, un uz notikušo noraugos ar smaidu, bet bija jocīgi, ka astoņos no rīta sākās komisijas sēde un jau pēc piecpadsmit minūtēm kolēģi radio ziņoja par iznākumu,» saka M. Eglīte.

Visticamāk, ka koalīcijas spļāviens sejā nevalstiskajām organizācijām nepaliks bez sekām – šodien LRA vadītāja kopā ar citām nozares organizācijām lems par turpmāko rīcību. «Uzskatu, ka mediji pašlaik ir apdraudēti – pirms pāris dienām saņēmām statistiku, kur Latvija preses brīvības reitingā nokritusi par vairākām pozīcijām, un pēc šā balsojuma noteikti nokritīs vēl zemāk,» prognozē G. Līdaka.

Pēc opozīcijas domām, koalīcija jaunajai NEPLP izdarījusi lāča pakalpojumu. «To cilvēku autoritātei izdarīts liels kaitējums. Tas, kā koalīcija rīkojās, neļaujot pat saviem deputātiem izšķirties par visiem kandidātiem, liecina par lielu partiju bosu neuzticēšanos saviem ierindniekiem. Kāpēc viņi tā vilcinājās, lai varētu balsot 2. februārī? Tāpēc, ka no tā datuma balsojumi būs atklāti un koalīcijas bosi varēs izkontrolēt savu padoto rīcību,» saka Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs. Pēc viņa domām, ir nožēlojami, ka tiesiskuma koalīcija turpina kāpt uz pašu lamātā slepenības grābekļa.

***

Balsojumam izvēlētie NEPLP kandidāti

• studijas Mistrus Media vadītājs Gints Grūbe;

• augstskolas Turība Komunikāciju zinātņu katedras vadītājs Ainārs Dimants;

• Latvijas Vēstneša portāla nozares redaktore Aija Dulevska-Cālīte;

• mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītājs Dainis Mjartāns;

• filmu studijas Ave producents, operators un režisors Ivars Zviedris.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais