Saeimas neatkarīgā deputāta Klāva Olšteina neviennozīmīgā apstiprināšana Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra amatā var gan kaitēt nozares attīstībai, gan arī liecina, ka esošā koalīcija par savu prioritāti izvirza cīņu par varu. Šādu viedokli pauž eksperti un politiķi.
Šonedēļ par Satiksmes ministrijas (SM) parlamentāro sekretāru iecelts 11. Saeimas neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins, kura nonākšana amatā saistīta ar skaļām politiskajām peripetijām. Lai gan deputāts jau pagājušā gada nogalē publiski paziņoja, ka tuvākajā laikā ieņems augsto amatu, toreiz valdošās partijas pret viņa apgalvojumu izturējās ar neslēptu ironiju. Turklāt, lai gan nozares ministrs Aivis Ronis jau parakstījis rīkojumu, vakar viņš nāca klajā ar komentāru, kurā starp rindām bija nojaušama ministra neapmierinātība ar izraudzīto personāliju. A. Ronis K. Olšteina nonākšanu amatā nodēvēja par koalīcijas stabilitātes jautājumu, un šāda politiskā tirgus iemesls, visticamāk, ir sešas neatkarīgo deputātu balsis, kas koalīcijai varētu izrādīties vitāli svarīgas nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.
Politologi Filips Rajevskis un Aigars Freimanis sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka, pēc viņu domām, K. Olšteina degsme pēc atbildīgā posteņa ir nebijis precedents. «Varam tikai nojaust, kādas intereses pārstāv bezpartejiskais Klāvs Olšteins, taču diez vai viņa fanātiskā rīcība saistīta ar rūpēm par nozari. Turklāt ir skaidri redzams, ka nozares ministrs Aivis Ronis ilgi meklēja dažādus ieganstus, lai neapstiprinātu viņu amatā. Tikpat skaidri saskatāms arī diskomforts, ko ministrs izjūt pašlaik, jo ne jau bezpartejiskais Aivis Ronis pieņēma gala lēmumu,» pauda A. Freimanis. Savukārt F. Rajevskis papildina: «Jaunajā tiesiskuma koalīcijā nekas nav mainījies un partijas joprojām visvairāk interesē amati. Klāvs Olšteins mēģina izspiest maksimālu labumu no neatkarīgo deputātu balsīm piemītošās zelta kārts, apzinoties, ka bez šīs grupas atbalsta valdība būs daudz nestabilāka.»
Abi eksperti arī uzskata, ka bezpartejiskā K. Olšteina un nevienai partijai nepiederošā A. Roņa kombinācija būs neizdevīga nozarei. «Valsts sekretārs ir saimnieciska amatpersona, kamēr ministrs un parlamentārais sekretārs – politiskas figūras, kas savai nozarei svarīgas idejas virza politiskajos gaiteņos. Jaunajā kombinācijā satiksmes nozarei nebūs tik spēcīgas aizmugures, jo abu augstāko personāliju politiskā ietekme ir ierobežota,» klāstīja F. Rajevskis un turpināja, «turklāt, manuprāt, var izveidoties dīvaina situācija, kad parlamentārajam sekretāram ir lielāka ietekme nekā ministram, jo Klāvam Olšteinam Saeimā pieder izšķirošās sešas balsis.»
Arī kādreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) piekrita viedoklim, ka šābrīža situācija nenāks par labu nozarei, jo ministram nākas samierināties ar personāliju, kura viņu, visticamāk, līdz galam neapmierina. «Diemžēl gadījums ar Klāvu Olšteinu ir nevis izņēmums, bet tikai viens no kārtējiem apliecinājumiem, ka svarīgākā esošās valdības iezīme bijusi cīņa par amatiem, nevis ilgi solītās reformas,» rezumēja U. Augulis.
To pašu domu sarunā ar Neatkarīgo akcentēja arī opozīcijā strādājošās ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis. «Pēc dažām dienām valdībai aprit pirmās 100 darbības dienas. Ar ko tās bijušas zīmīgas? Manuprāt, ar nepiepildāmu cīņu par amatiem,» pauda parlamentārietis. Tāpat viņš rezumēja: «Protams, Aivim Ronim kā cilvēkam un kā profesionālim visa situācija ir dziļi nepatīkama. Klāvs Olšteins tika viņam uzspiests, un man grūti iedomāties, kā viņi abi sastrādāsies.»
Tikmēr pats K. Olšteins Neatkarīgajai apliecināja pretējo. «Aivja Roņa komentāru par gatavību pamest posteni, ja valdība spēs stabili strādāt, neuztveru personīgi. Šis komentārs vairāk vērsts uz Latvijas politisko vidi kopumā. Šorīt tikos ar ministru, pārrunājot svarīgākos Satiksmes ministrijas Saeimā virzītos likumus. Nekādas savstarpējās nepatikas mums nav,» sacīja K. Olšteins.