Saeima sākusi darbu pie fiskālās disciplīnas principu iestrādes gan speciālajā likumdošanā, gan Satversmē. Lai gan jaunā sistēma uz mūsu valsti obligātā kārtā nemaz neattiecas, Latvija tomēr ir gatava demonstrēt visaugstāko centību un ieviest fiskālās disciplīnas principus pat vēl pirms Eiropas Savienība ir līdz galam definējusi vēlamās normas.
Mācoties no smagās ekonomiskās krīzes, kas pārņēmusi daudzas eirozonas valstis, kopš pērnā gada Eiropas Savienība (ES) cenšas definēt vienotu fiskālās disciplīnas sistēmu. Topošā līguma mērķis būs piespiest visas dalībvalstis morāli un juridiski ievērot atbildīgus un visiem vienādus budžeta plānošanas principus, izvairīties no liekiem tēriņiem un apdomīgi rīkoties ar finansēm. Šobrīd Eiropa turpina diskusiju par to, kādas tieši būs jaunās prasības un vai tās ir iespējams iestrādāt eirozonas valstu konstitūcijās. Lai gan nostiprinājums konstitūcijās sniegtu pārliecību, ka katra nākamā valdība vairs nevarēs tik viegli atteikties no stingrajām normām, tomēr izmaiņu veikšana suverēno valstu pamatlikumos būs daudz sarežģītāka, jo neizbēgami saistīsies ar nepieciešamību gūt lielāka parlamentāriešu skaita atbalstu.
Tiesa, kamēr Eiropa vēl tikai domā par budžeta veidošanas zelta likumiem, Latvijas Saeima jau paguvusi nodot izskatīšanai komisijās divus ar šo iniciatīvu saistītus dokumentus, proti, Fiskālās disciplīnas likumu un grozījumus Satversmē. Turklāt tas tiek darīts, neraugoties uz to, ka fiskālās disciplīnas prasības būs obligātas vienīgi eirozonas locekļiem, pārējām ES valstīm – tikai rekomendējošas. Eksperti gan brīdina: strīdīgākais jaunās sistēmas aspekts ir plānotie sodi par disciplīnas neievērošanu. ES tiek apspriesta iespēja izmantot Lisabonas līguma 273. pantu, kas tostarp varētu paredzēt tiesvedības uzsākšanu. Tāpat kuluāros tiek runāts, ka atteikšanās ieviest fiskālās disciplīnas principus draudot ar Eiropas struktūrfondu un kohēzijas fondu naudas atņemšanu.
Satversmes grozījumus izstrādājušās darba grupas vadītāja labklājības ministre Ilze Viņķele sarunā ar Neatkarīgo atzīst: par fiskālās disciplīnas principiem Latvijā sākusi domāt jau pavasarī, kad ES šis jautājums vēl nebija aktualizēts. «Mēs to darām sevis, nevis Eiropas dēļ. Vienīgi fiskālā disciplīna spēj nodrošināt loģisku, stabilu attīstību un pasargā valsti no atkārtotas krīzes, ko rada nesaimnieciska politiķu darbība. Turklāt Latvija nav šajā jomā unikāla. Igaunijas, Polijas, Vācijas, arī Spānijas konstitūcijā ir ietverti budžeta veidošanas principi, un tas šīm valstīm ļauj būt pārliecinātām, ka saprātīga finanšu plānošana tiks ievērota neatkarīgi no politiskās varas maiņas.» Savukārt Latvijas vēlmi sākt darbu pie jaunās sistēmas, nesagaidot ES viedokli, I. Viņķele raksturoja kā stratēģisku rīcību. «Šobrīd mums vēl ir iespējas izstrādāt tādu sistēmu, kāda vajadzīga mums pašiem. Iespējams, Eiropas regulējums šajā jautājumā būs daudz drakoniskāks,» pieļauj politiķe.
Jāpiebilst, ka Saeimas Juridiskajai komisijai nodotie grozījumi Satversmē paredz mainīt 66. pantu, nosakot pamatprincipu, proti, ka «Saeima ir atbildīga par taupīgu budžetu un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei». Komisijas vadītāja Ilma Čepāne uzsvēra, ka tuvākajā laikā tikšot izveidota īpaša darba grupa, kas tostarp rūpīgi sekošot līdzi arī ES viedoklim par vēlamajām fiskālās disciplīnas normām. Savukārt Finanšu ministrijas pārstāve Ilma Jermacāne sarunā ar Neatkarīgo precizēja, ka janvāra beigās notiks ES ārkārtas samits un uz to brīdi būšot sagatavots arī galīgais līguma projekts. Tiesa, lai gan ES redzējums šajā jautājumā būšot būtisks, Latvija, visticamāk, ies pati savu ceļu, fiskālās disciplīnas kopējo garu definējot Satversmē, savukārt konkrētus nosacījumus iekļaujot speciālajā Fiskālās disciplīnas likumā.
Latvijas politiķu vēlme definēt fiskālo disciplīnu ne vien īpašā likumā, bet arī nostiprināt Satversmē, var radīt kārtējo šūpošanos valdībā, jo izmaiņu veikšanai valsts pamatlikumā nepieciešamas divas trešdaļas Saeimas deputātu balsu, kuru pozīcijai nav. Opozīcijā strādājošā Zaļo un zemnieku savienība paziņojusi, ka varētu garantēt šādu vairākumu, ja koalīcija akceptēs šī spēka tuvināšanos valdībai. Taču premjers Valdis Domrovskis uzskata, ka politiskā tirgošanās ar valstij tik būtisku lēmumu pieņemšanu neesot pieļaujama. ZZS līderis Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo gan oponē: pirms balsojuma ZZS izvērtēšot vienīgi jautājuma būtību, un tam nebūšot nekāda sakara ar valdības gatavību aicināt vai neaicināt savienību koalīcijā. Paralēli tam ZZS ir mudinājusi V. Dombrovski atklāti atzīt, vai Briseles varas gaiteņos ir notikusi slepena vienošanās par atbalstu izmaiņām Lisabonas līgumā apmaiņā pret Latvijai tik vēlamo tiešmaksājumu palielināšanu lauksaimniekiem. Netieši premjers uz šo jautājumu atbildēja jau vakar pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, kas šonedēļ ar partijām pārrunā politiķu potenciālo rīcību eiro zonas stabilitātes jomā. Premjera partija prezidentam apliecināja, ka spēšot nodrošināt divu trešdaļu vairākumu Saeimā, lai pieņemtu Lisabonas līguma grozījumus, kas ir svarīgi, ne tikai lai izveidotu Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu, bet no tā esot atkarīgs arī Kohēzijas finansējums Latvijai.