Saeima šodien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, kas dod tiesības veidot autonomas draudzes, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienests.
No likuma tiek svītrota norma, kas ierobežo iespēju veidot autonomas draudzes gadījumos, kad konfesiju kanoniskie noteikumi nepieļauj šādu draudžu darbību. Turpmāk draudzi varēs reģistrēt, ja tās nosaukums neietvers maldinošas ziņas par reliģiskās organizācijas tiesisko formu, darbības mērķiem un veidu, kā arī par tās piederību reliģiskajai savienībai (baznīcai). Šie paši reģistrācijas noteikumi attieksies uz draudzi, kas neatzīst savu piederību likumā noteiktajā kārtībā jau reģistrētai reliģiskajai konfesijai.
Tāpat grozījumi noteic, ka reliģiskās organizācijas nosaukumam un konfesionālajai piederībai nepārprotami jāatšķiras ne tikai no Uzņēmumu reģistrā reģistrētajiem un reģistrācijai pieteiktajiem reliģisko organizāciju un to iestāžu nosaukumiem, bet arī no citu uzņēmumu nosaukumiem.
Tieslietu ministrija iepriekš norādījusi uz šādu grozījumu nepieciešamību, lai nodrošinātu Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas pausto atziņu ieviešanu nacionālajos tiesību aktos. Arī Tiesībsarga birojs atzinis, ka valsts, liedzot reģistrēties draudzēm, pārkāpj Satversmē noteiktās tiesības, tādējādi nenodrošinot reliģiskās pārliecības brīvības aizsardzību un, iespējams, aizskar arī personām garantēto vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību u.c.
Lai sekmīgāk risinātu reliģisko organizāciju īpašumu jautājumus, likumā arī ietverta norma, kas paredz, ka Tieslietu ministrijas izveidotā struktūrvienība, kas kārto reliģisko lietu jautājumus, sniedz atzinumu tiesai lietās par nelikumīgi atsavināta īpašuma atgūšanu, ja to ir pieprasījušas vairākas reliģiskās organizācijas.