Zakuļa ievēlēšanā saskata politiskās intrigas

Parlaments ir atbalstījis Kristapa Zakuļa iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja amatā, tomēr veids, kādā tas noticis, starp koalīcijas partijām radījis klaju neizpratni un pārmetumus par politiskajām intrigām.

73 deputātiem balsojot par, trim politiķiem – pret, bet 17 – atturoties, vakar Saeimas aizklātajā balsojumā par FKTK vadītāju iecēla finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta virzīto Kristapu Zakuli. Divām no koalīcijas partijām balsojums par augsto amatpersonu bija visnotaļ negaidīts – vēl iepriekšējā vakarā K. Zakuļa jautājumu atlika uz nedēļu, taču ceturtdienas rītā tas negaidīti atkal parādījās Saeimas darba kārtībā.

Pirms balsojuma Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis neslēpa sava politiskā spēka neizpratni par notiekošo, jo iepriekšējā dienā ZRP esot koalīcijas partnerus brīdinājusi, ka vēl nav gatava formulēt attieksmi pret K. Zakuli. «Esam pārsteigti, kādēļ tik svarīgi lēmumi tiek sasteigti,» no tribīnes pauda V. Dombrovskis, piebilzdams, ka visa atbildība par K. Zakuļa tālākajām darbībām būs jāuzņemas kandidāta virzītājiem, jo ZRP neesot pieticis laika viņa izvērtēšanai.

Arī otra koalīcijas partnera Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK K. Zakuļa iecelšanu amatā «atbalstīja bez īpašas mīlestības, jo mums nebija stingras pārliecības par viņu kā par labāko no kandidātiem. Turklāt arī mēs bijām pārsteigti par šā jautājuma pēkšņo parādīšanos Saeimas darba kārtībā, lai gan vakar koalīcijas spēki vienojās par pretējo. Taču mūsu apvienība nebija galvenais klupšanas akmens Kristapa Zakuļa iecelšanai amatā. Redzot, ka šis balsojums ir iekļauts plenārsēdē, sapratām, ka Vienotība un ZRP acīmredzot ir spējušas vienoties, tādēļ arī mēs balsojām par». Uzreiz pēc balsojuma R. Dzintars neslēpa, ka principā K. Zakuļa iecelšanu amatā var uzskatīt par sava veida pārpratumu un tālākā atbildība par šo kandidātu jāuzņemas finanšu ministram Andrim Vilkam un Latvijas Bankas (LB) prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Tikmēr kuluāros tika spriests, ka pēkšņais balsojums bijis pārsteigums arī daudziem Vienotības deputātiem, kuri neesot par to brīdināti. Jautājuma virzītājs Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs gan skaidroja, ka FKTK jau kopš 8. decembra ir bez vadītāja un ilgāka kavēšanās neesot pieļaujama. Tāpat viņš atsaucās uz LB vadītāja I. Rimšēviča lūgumu pasteidzināt lemšanu par K. Zakuļa kandidatūru. Savukārt ZRP līderis Valdis Zatlers pēc balsojuma neslēpa sarkasmu, norādot, ka procesi notikuši tik strauji, ka K Zakulis pat neesot paguvis uz balsojuma brīdi ierasties Saeimā, kas ir tradicionāli augstu amatpersonu ievēlēšanai.

Neoficiāli arī izskan viedoklis, ka 73 deputātu atbalsts liecina, ka aizklātajā balsojumā K. Zakuli akceptēja gan lielākā daļa koalīcijas deputātu, gan arī daļa kreisā flanga. Iespējams, iegūstot Saskaņas centra atbalstu, Vienotība izlēma, neraugoties uz ZRP vilcināšanos, lemt par K. Zakuļa akceptēšanu, tādējādi demonstrējot spēka samērus koalīcijā.

Pats K. Zakulis pēc ievēlēšanas amatā bija lakonisks, vien norādot, ka sākotnēji iepazīsies ar saviem darba pienākumiem, kā svarīgu uzdevumu definējot arī labu sabiedrisko attiecību izveidi.

Līdz šim K. Zakulis bija SIA Lattelecom Drošības nodaļas vadītājs, kā arī iepriekš vadīja analogu struktūru a/s Swedbank.