FM noraida, ka šī brīža ES fondu apguve atšķirtos no plānotajiem mērķiem

Finanšu ministrija noraida, ka šī brīža Eiropas Savienības (ES) fondu apguves progress atšķirtos no plānotajiem mērķiem.

Finanšu ministrija norāda, ka Saprašanās memorandā ar Eiropas Komisiju (EK) noteiktās saistības 2011.gadam attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi ir par 98% izpildītas. Pēc jaunākajiem datiem Latvija starp ES jaunajām dalībvalstīm ierindojas sestajā vietā pēc atmaksām no EK valsts budžetā.

Plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par to, ka Latvija no EK ir saņēmusi vēstuli, kurā tiek kritizēta ES fondu apguve Latvijā, ir darba līmeņa dokuments, kurā EK ir fiksējusi divpusējās tikšanās (pagājušā gada 8.novembrī) starp Latvijas un EK pārstāvjiem sarunu rezultātu. Vēstule neparedz nekādas sankcijas Latvijai, bet ietver EK vērtējumu par ES fondu darbības programmu "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi" ieviešanu.

Dati, uz ko EK atsaucas vēstulē par ES fondu darbības programmu īstenošanu Latvijā, ir nekorekti. Arī pati EK vēstulē norāda, ka tās rīcībā esošie dati varētu būt nepilnīgi.

Ar daļu EK norāžu Latvija ir vienisprātis, piemēram, piekrītot, ka progress atsevišķās aktivitātēs (zinātnes infrastruktūras attīstība, inovācijas uzņēmējdarbībā u.c.) ir lēns, taču Latvija veic kompleksus pasākumus inovāciju kapacitātes celšanai - gan caur atbalstu zinātniskajai infrastruktūrai (priekšnoteikums inovāciju radīšanai), gan pētniecībai, gan jaunu produktu izstrādei, ieviešanai ražošanā.

Tāpat Finanšu ministrija piekrīt EK viedoklim, ka bieža grozījumu veikšanas ES fondu darbības programmās nav vēlama. Tai pat laikā jāuzsver, ka šie grozījumi ļāva Latvijai pietiekoši fleksibli pielāgoties krīzes radītajām sekām, piemēram, pārdalot finansējumu nodarbinātības veicināšanai un citām tautsaimniecību stimulējošām nozarēm.

Attiecībā uz EK norādi par lielo projektu īstenošanu darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" ietvaros, var piekrist, ka pastāv problēma ar savlaicīgu projektu (par Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizāciju un infrastruktūras attīstību Krievu salā) uzsākšanu un turpmāko īstenošanu. Taču, neraugoties uz to, kāds lēmums tiks pieņemts attiecībā uz Pasažieru vilciena iepirkumu, joprojām būs iespēja ES finansējumu efektīvi izmanot.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais