Balsojums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu kandidātiem Saeimā notiks jau pēc divām nedēļām, taču pretendentu virzīšanas politiskā pieskaņa joprojām nav mazinājusies.
Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu likuma veidotāji uzskata, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija kandidātu atlasei pieiet formāli, nevis atbilstoši likuma garam. Opozīcija uzsver, ka šādi koalīcija tikai apdraud topošās NEPLP darbību.
Pretendenti aiziet paši
Konkurence uz NEPLP vadību pirms deputātu lēmuma samazinājusies, jo divi no pretendentiem – režisors Pēteris Krilovs un žurnāliste Anita Brauna – no atlases izstājušies. «Tas, ko es novēlētu deputātiem, atlases procesu padarīt mērķtiecīgāku. Tagad izjūta nav laba. Procesam neredz ne gala, ne malas, ne mērķtiecības,» savu lēmumu pamato A. Brauna. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece vien nosaka: «Tā ir viņu izvēle.»
Uz to, ka NEPLP kandidātu atsijāšanā ir problēmas, norāda pašreizējā padomes vadītāja vietniece Dace Buceniece. Pirmkārt, viņu pārsteidzis I. Mūrnieces paziņojums, ka neviens no esošās padomes nedrīkst būt jaunajā padomē. «Juridiski tā ir spēles noteikumu maiņa spēles vidū. Turklāt tas nebija komisijas lēmums, bet viņas personīgais viedoklis, kas ir juridiski pretrunīgs,» atzīst D. Buceniece. Otrkārt, kaut arī kandidātu atlase ir demokrātiska un atbilstoša likumam, tā tiek pildīta formāli, uzskata NEPLP vadītāja vietniece. «Ne visi var izteikties, kad vēlas, jo pēkšņi ir beidzies laiks, – uz to norādīja vairākas nevalstiskās organizācijas. Svarīgi, kas notiks tālāk! Mana juridiskā interpretācija ir šāda: visiem kandidātiem, kuri atbilst kritērijiem (tie noteikti likumā), ir jāiet uz balsojumu. Komisijai nav tiesības rekrutēt padomes sastāvu apriori pirms deputātiem, jo visi 100 deputāti veido padomi, nevis 11 cilvēki komisijā,» uzskata D. Buceniece.
Aicina balsot par visiem
Līdzīgi domā arī Saskaņas centra (SC) priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs – finišu sasniegt jāļauj visiem kandidātiem. «Ja būs tikai pieci cilvēki, tad aizdomas, ka partijas aizmuguriski ir vienojušās, tikai pastiprināsies. Pat, ja tie tiešām būs labākie no labākajiem speciālistiem, šaubu ēna viņiem traucēs strādāt,» saka SC vadītājs.
Opozīcijas viedoklim piekrīt arī Latvijas raidorganizāciju asociācijas vadītāja Gunta Līdaka, jo līdz šim atbildīgā Saeimas komisija nav spējusi pamatot savu viedokli. «Šobrīd no deputātiem gaidu nevis konkrētu cilvēku skaitu, bet argumentāciju. Vispār nav skaidrs, kā izvēlēties labākos vai sliktākos kandidātus. Ņemot manu līdzšinējo pieredz mediju jomā, nezinu, ar ko būtiski atšķiras, piemēram, Aleksandrs Mirļins no atsijātā Edvīna Inkēna vai Anita Brauna no atsijātās Ilzes Straustiņas. Ceru, ka argumentāciju par šiem pēdējiem pieciem kandidātiem no deputātiem saņemsim,» teic G. Līdaka.
Par kritērijiem lems pirms balsojuma
«Mans viedoklis ir tāds, ka procedūra būtu jāturpina kā līdz šim, – par Saeimas balsojumam izvirzāmajiem kandidātiem komisijā mēs balsosim atklāti,» saka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja I. Mūrniece. Komisijā nolemts no esošajiem pretendentiem atsijāt piecus, nevis ļaut Saeimai balsot par visiem 15 kandidātiem. Konkrēti kritēriji deputātiem netiks piedāvāti, izvēle būs brīva, stāsta I. Mūrniece. «Mēs esam runājuši par kritērijiem, tomēr tas ir katra deputāta ziņā, kuru kritēriju akcentēt vairāk. Paredzu, ka uz Saeimu izvirzīsim tos, kuri būs saņēmuši visvairāk balsu,» atzīst I. Mūrniece. Ko darīt gadījumā, ja komisijā vairāki kandidāti saņems, piemēram, vienādu balsu skaitu, procedūras kūrētāja nezina un pieļauj, ka par to domās nākamnedēļ.