„Starptautiskās aizdevuma programmas faktiskais mērķis no kreditoru – Eiropas Komisijas un Valūtas fonda – puses bija radīt maksimālus priekšnoteikumus, lai no Latvijas izbrauktu pastāvīgie iedzīvotāji uz pastāvīgu dzīvi Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs, tādās, kā Vācija, Lielbritānija, un citās, nodrošināt viņus ar bezmaksas darbaspēku kā eksporta preci. Tā arī ir aizdevuma sadarbības programmas sāls, būtība un mērķis,” uzskata Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Vācijai, Lielbritānijai, Francijai, Itālijai un citām valstīm ir jāizvēlas – vai nu tās papildina savu darbaspēka tirgu ar iebraucējiem no Āfrikas jeb arī no tādām valstīm kā Latvija. Protams, viņi ir izvēlējušies Latviju. No viņu viedokļa, vai tādā Latvijā dzīvos 2 miljoni vai 1 miljons, tam nav nekādas nozīmes. Viņu vienīgā interese ir nodrošināt starptautiskās komunikācijas, ko, protams, var nodrošināt arī ar 1 miljonu iedzīvotāju. Tas visiem ir jāsaprot. Programmas mērķis arī turpmāk un Eiropas Savienības bagāto valstu politika ir maksimāli veicināt darbaspēka aizplūšanu, eksportu no Latvijas uz bagātajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Un nekādas dubultpilsonības un nekādas ansambļu un koru aģitācijas, un prezidentu un premjeru vizītes un tā tālāk emigrantu dzīvesvietās Vācijā vai Lielbritānijā nevienu cilvēku neatgriezīs atpakaļ. Atgriezt atpakaļ cilvēkus var tikai tad, ja dzīves līmenis Latvijā un Vācijā izlīdzinās, būs vienāds vai labāks. Šāda programma nekur nav paredzēta un nekad nebūs paredzēta, jo Eiropas Savienības valstis realizē neokoloniālisma politiku. Tādi kangari kā Dombrovskis, Vilks un viņiem līdzīgie kalpo bagāto Eiropas Savienības dalībvalstu interesēs. Un viņiem šo valstu līderi uzsit pa plecu, paslavē, un viņi turpina tālāk sulainīgi kalpot” norādīja Lembergs.
„Vilks runā par to, ka Latvija ir atguvusi savu neatkarību. Tādai nostājai kategoriski nepiekrītu, nekādu neatkarību Latvija nav atguvusi, taisni otrādi. Latvija šīs aizdevumu programmas īstenošanas gaitā ir nokļuvusi nesalīdzināmi sliktākā situācijā nekā tas bija pirms šīs programmas realizācijas sākuma. Es gribu to pierādīt ar konkrētiem cipariem. Nodarbināto skaits tautsaimniecībā ir samazinājies par 160 tūkstošiem. Tātad 160 000 cilvēku darbspējīgā vecumā, kuri bija nodarbināti, ir pazuduši no darbaspēka tirgus. Viena daļa ir kļuvusi par bezdarbniekiem, viena daļa ir vienkārši aizbraukusi un kļuvusi par bezmaksas darbaspēka eksporta preci bagātajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādā veidā izdarīts būtisks kaitējums Latvijas tautsaimniecībai, jo darbaspēks ir prece, kurai ir cena. Darbaspēka atražošana maksā ļoti lielu naudu. Un Latvija ir starp tām valstīm, kura eksportē savu sagatavoto darbaspēku bagātajām Eiropas Savienības dalībvalstīm par velti. Šīs preses eksporta apjoms ir lielāks naudas izteiksmē nekā Eiropas Savienības struktūrfondu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Citiem vārdiem, nabadzīgā Latvija subsidē bagātās Eiropas Savienības dalībvalstis. Un tāds ir šīs programmas rezultāts,” klāstīja pašvaldības vadītājs.
„Ja bezdarbs bija pirms starptautiskā aizdevuma programmas bija 5%, tad tagad tas ir 12%. Iekšzemes kopprodukts ir samazinājies par 16% salīdzināmās cenās. Tā kā par nekādu attīstību te nevar būt runas. Šobrīd Latvija atrodas apmēram 2005.gada līmenī, tātad mēs esam atpalikuši par sešiem gadiem, realizējot šo sadarbības programmu ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu. Centrālās valdības parāds pirms programmas 2007.gada beigās bija 1 miljards latu jeb 7% no IKP, šobrīd centrālās valdības parāds ir 5 miljardi latu jeb 39% no IKP. Radikāli sliktāka situācija. Latvijai 2012.gadā ir jāatmaksā starptautiskajiem aizdevējiem un citiem kreditoriem centrālās valdības parāds apmēram 500 milj. Ls, 2013.gadā apmēram 560 miljoni latu, 2014. un 2015. gadā kopā apmēram 2,3 miljardi latu. Kādas te fanfaras? Latvija šādus te aizņēmumus, summas atdot nav spējīga un nebūs spējīga. Latvijai nāksies aizņemties, aizņemties un vēlreiz aizņemties, bet vairs jau ne par 3 -3,5 % gadā, bet par 7, 8, iespējams pat 9 un vēl lielākiem procentiem gadā. Atgādināšu, ka pirmo aizņēmumu veidu obligācijas Latvija pārdeva šī gada vasarā dolāros, bet, tā kā jāatdod parāds ir eiro, tad šis te procents bija apmēram 7%. Piemēram, itāļi un eiro zonā rēķina, ja ir 7% un vairāk, tad ir absolūti neizdevīgi aizņemties uz šādiem procentiem. Un jūlijā vēl bija labvēlīga situācija, bet tagad programma ir pabeigusies, Latvijas kredītreitings ir samazinājies. Vilks ar Dombrovski solīja, ka palielināsies, nekas tamlīdzīgs. Tā kā faktiski mēs varam pilnīgi droši teikt, ka šī sadarbības programma, kāda ir bijusi ar Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu, no vienas puses, un Latvijas valdību Dombrovska un Vilka personā, no otras puses, ir pilnīgi izgāzusies un nesusi Latvijai milzīgu atpalicību un stagnāciju. Mēs šodien atrodamies 2005.gadā. Visa šī programma, kas bija vērsta uz tautsaimniecības sašaurināšanu, uz griešanu, griešanu un vēlreiz griešanu – jau tika prognozēts, ka tā būtiski samazinās tautsaimniecību un bremzēs tautsaimniecības attīstību. Tāds rezultāts arī ir panākts,” rezumēja Lembergs.