“Varbūt Rainis? Un varbūt ir pienācis laiks beidzot aizmirst par Raiņa pārlieko politizēšanu padomju gados, lai uz viņa idejām paraudzītos no jauna un skaidrāka skatījuma?” jautā sabiedrisko attiecību speciālists un politikas komentētājs Kristians Rozenvalds, meklējot atbildot uz jautājumu par sabiedrības iespējamo vienotāju kā arī ideoloģiju.
Lai diskutētu par Raiņa politisko ideju šībrīža aktualitāti, Kristians Rozenvalds kopā ar Raiņa un Aspazijas fondu rīkos diskusiju. Tā notiks trešdien, 28.decembrī plkst 16:30 Raiņa un Aspazijas mājā (Rīgā, Baznīcas iela 30). Kā dalībnieki uzaicināti esošie un bijušie politiķi, politologi, žurnālisti, komentētāji, eksperti, pētnieki un sabiedriskie darbinieki.
Kristians Rozenvalds uzskata, ka Rainis ir nepiedodami nenovērtēts šobrīd. “Jā, daudziem atmiņā ir vēl padomju laika stereotipi par Raini, taču neredzot Rainī arī to ģeniālo, kas tik ļoti pietrūkst šobrīd, mēs paši sevi apzogam,” uzskata Kristians Rozenvalds.
"Vai šībrīža nenovīdības gaisotnē ir kāds no dzīvajiem, kas varētu vienot cilvēkus Latvijā, tai skaitā latviešus un nelatviešus, bagātos un nabagos? Domāju, ka Raiņa veikums ir izcils mantojums, kuru šobrīd pienācīgi izmantot," uzskata Kristians Rozenvalds.
“Problēmas, ko aplūkoja Rainis un kuru risinājumam idejas un atbildes smēlās citos laikos un sabiedrībās, kā arī citu domātāju uzskatos, ir arī pēdējo divu desmitgažu Latvijas sabiedrībā aktuālās un asu diskusiju centrā esošās,” uzskata Latvijas Universitātes Politikas zinātnes nodaļas doktorante Inese Grumolte, kura diskusijas dalībniekiem plāno prezentēt savu pētījumu par Raiņa politiskajām idejām.
Inese Grumolte zina stāstīt, ka Rainis jau savulaik ir daudz domājis par politiskās leģitimitātes deficītu, to pašu jautājumu, kas īpašu aktualitāti guvis pēdējā gada laikā, iedzīvotājiem atsakoties uzlūkot politiskās institūcijas kā pašsaprotamu lielumu un kritiski uzlūkojot to līdzšinējās darbības prakses. Tāpat Rainis ir daudz runājis un rakstījis par indivīda iniciatīvas lomu sabiedriski pozitīvi ievirzītu iznākumu pietuvināšanā, kā arī individuālo identitāšu lomu un iespējai tām pastāvēt līdzās un pārklāties ar etnisko, nacionālo un eiropeisko identitāti.
Inese Grumolte uzskata, ka, tolaik lietoto argumentu pārzināšana ievērojami atvieglo atbilžu formulēšanu un risinājumu meklējumus līdzīgām problēmām arī šodien.
