Trešdien, 21.decembrī, satiksmes ministrs Aivis Ronis, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja, Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars pārrunāja iespējamos risinājumus kravas transporta robežšķērsošanas uzlabošanai uz Latvijas – Krievijas robežas.
Tikšanās notika Valsts robežsardzes pārvaldē, kuras laikā amatpersonas, izmantojot telefona konferences iespējas, sazinājās ar Latvijas un Krievijas robežsardzes un muitas amatpersonām, t.sk., Terehovas robežas kontrolpunkta (RKP) un Krievijas puses Sebežas muitas nodaļas, kā arī Burački RKP vadību.
Ministri un abu valstu vēstnieki uzklausīja Latvijas Krievijas lielākā robežšķērsošanas punkta amatpersonu sniegto informāciju par esošo situāciju kravas transporta un vieglo automašīnu robežšķērsošanā. Kā norādīja Latvijas muitas un robežsardzes pārstāvji, arī šogad īsi pirms Jaunā gada svinībām ir izveidojusies būtiska kravas automašīnu rinda, kas gaida iespēju nogādāt kravas Krievijā. Kā apliecināja abu valstu muitas un robežsardzes pārstāvji, tad robežas kontrolpunkti strādā maksimālā noslodzes režīmā, izmantojot esošos cilvēkresursus, kuri atbilst esošajām RKP infrastruktūras jaudām.
Latvijas puses pārstāvji informēja, ka tiek gatavotas izmaiņas likumdošanā, lai jau nākamajā gadā Terehovas RKP tiktu nodrošināta iespēja elektroniskā veidā kravas pārvadātājiem reģistrēties rindā robežšķērsošanai, kas būtiski mazinātu rindu, jo kravas automašīnu šoferi zinātu konkrētu laiku, kurā tiem paredzēts veikt uz robežas noteiktās procedūras.
Kā norādīja satiksmes ministrs A.Ronis un Krievijas vēstnieks Latvijā A.Vešņakovs, tad būtiskākais jau tuvākajā laikā risināmais jautājums ir robežšķērsošanas un muitas procedūru savstarpēja saskaņotība, t.sk., elektroniskās reģistrēšanās sistēmu ieviešana un savietojamība, kā arī personālsastāva stiprināšana. Ilgākā termiņā jāmeklē iespējas paplašināt esošo RKP punktu infrastruktūru, lai tādējādi ievērojami palielinātu transporta līdzekļu caurlaidību diennaktī abos virzienos.
Izmantojot iespēju, Latvijas amatpersonas ar Krievijas vēstnieku pārrunāja nepieciešamos risinājumus, lai samazinātu pasažieru vilciena Rīga – Maskava ceļā pavadāmo laiku, cita starpā izvērtējot iespēju veikt muitas un robežkontroli vilciena gaitā, kā arī uzlabojot sliežu ceļa infrastruktūru šajā posmā. Šajā kontekstā Krievijas vēstnieks atzīmēja ātrgaitas pasažieru vilciena pozitīvo pieredzi maršrutā Helsinki – Sanktpēterburga.