Antonovi gatavi no "airBaltic" piedzīt 50 miljonus eiro, ja valsts nesadarbosies

Ja Latvija nebūs pretimnākoša, kritušās Krājbankas bijušie īpašnieki, Antonovu ģimene, saglabā iespējas ar ofšoru palīdzību piedzīt no airBaltic 50 miljonus eiro, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Šāds secinājums radies no Aleksandra Antonova izteikumiem, kurš bija ieradies Rīgā, lai tiktos ar Latvijas varasiestādēm un mēģinātu risināt Krājbankas tālāko likteni.

Specifiskās zināšanas un sakari ir burkāns, ko Antonovu ģimene piedāvā Latvijai. Pātaga ir izsniegtais kredīts airBaltic. Kāds Antonova ofšors ir aizdevis 50 miljonus eiro Bertolda Flika Baltijas Aviācijas sistēmām. Saskaņā ar vienošanos, tā ieguldīja šo naudu airBaltic. Tādēļ ofšoram ir iespēja to no lidsabiedrības atprasīt.

“Tā manā izpratnē ir svarīgākā lieta. Jo, ja mēs neatrisinām šo jautājumu, tad airBaltic teorētiski varētu draudēt sarežģītas attiecības ar nezināmiem kreditoriem,” skaidro viens no neformālajiem sarunu vedējiem, Lattelecom padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Antonovi noveļ vainu uz Latvijas oligarhiem, kas banku ievilkuši airBaltic kreditēšanā. Ainārs Šlesers draudējis: ja banka nedos kredītu airBaltic, Satiksmes ministrijas uzņēmumi izņems kredītus no Krājbankas.

Uz Nekā Personīga jautājumu: Kas bija cilvēks, kas piedraudēja jums izņemt noguldījumus, Antonovs atbildēja: “Drīkst es nenosaukšu uzvārdu, bet šis cilvēks bija Latvijas redzamāko cilvēku trijotnē.”

Šobrīd Antonovi uzticas jau citiem cilvēkiem – Bislanam Abdulmuslimovam un Gatim Kokinam. Pēdējo Vienotība gandrīz izslēdza no savām rindām par to, ka, organizējot slepenas sarunas, viņš esot apkaunojis partiju.

Kokina un Bislana Abdulmuslimova tikšanās ar Antonoviem nepalika nepamanīta valsts augstākajām amatpersonām. Par to, vai tas neapdraud valsts drošību, šonedēļ sprieda arī Nacionālajā Drošības padomē, kas pulcē Valsts prezidentu, Saeimas priekšsēdētāju, premjeru, iekšlietu un aizsardzības ministrus, kā arī attiecīgo Saeimas komisiju vadītājus.

Intervijā Nekā Personīga Antonovs atzīst, ka ir airBaltic līdzīpašnieks. Ekskluzīvā intervijā sabrukušās Krājbankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs stāsta, ka Andrejs Rudeško AirBaltic pārstāvēja viņa biznesa intereses, ziņo raidījums Nekā Personīga, TV3. Līdz ar to arī pirmo reizi Antonovs atzīst, ka ir patiesais airBaltic līdzīpašnieks. Pēc Antonova teiktā, Rudeško ir viņa labākais draugs un bijis vedējtēvs baņķiera kāzās.

Nekā Personīga ar Antonovu jaunāko caur skype sarunājās 16.decembrī pēc tiesas sēdes Londonā, kur atlika lemšanu par viņa izdošanu Lietuvai. Sarunā eksbaņķieris atklāj svarīgas detaļas par nacionālo aviokompāniju airBaltic. Viņš stāsta, ka bijušais lidsabiedrības vadītājs Bertolds Fliks, lai arī turējies pie kompānijas prezidenta amata, pēdējā gadā to īstenībā nav vadījis. Viņš bijis aizņemts ar aizstāvību kriminālprocesā, ko pret Fliku ierosinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tādēļ airBaltic strādājis pašplūsmā.

“Faktiski no septembra, varbūt pat no augusta 2010.gada mēs kļuvām par vienīgo kompānijas finanšu partneri un par vienīgo organizāciju, kas centās stabilizēt tās finanšu stāvokli un uzcelt kaut kādu biznesa modeli. 2011.gada maijā zaudējumi pārsniedza 2 miljonus eiro mēnesī. Pēc Latvijas Republikas ekonomikas ministra Arta Kampara uzstāšanās, zaudējumi sasniedza 4 miljonus latu mēnesī,” raidījumam stāstīja V.Antonovs. Viņš lēš, ka papildus, bez Krājbankas aizdevumiem, viņš airBaltic papildus ieguldījis vēl vismaz 50 miljonus eiro. Konkrētu summu šobrīd esot grūti precizēt, jo “es esmu atgriezts no rādītājiem. Man nav pieejas nevienai no sistēmām.”

Antonovs atklāj, ka nav bijis ierosinātājs sarunu sākšanai ar Latvijas varasiestādēm, kurās šonedēļ aktīvi iesaistījies viņa tēvs. Pie viņa tēva vērsies uzņēmējs Bislans Abdulmuslimovs ar juristu Gintu Gžibovski. Taču viņš noliedz, ka Abdulmuslimovam būtu kāds sakars ar Krievijas kompānijām, kas cenšas piedzīt Krājbankā iestrēgušo naudu.

Antonovs arī pats esot gatavs sarunām par bankas turpmāko likteni, bet uz Latviju braukt nevarot, “jo esmu arestēts. Formāli es atrodos zem aresta.” Viņš stāsta, ka Londonā saticies ar saviem Latvijas advokātiem un Gati Kokinu. “Es viņam godīgi aprakstīju situāciju. Kas noticis. Tāpat kā jums. Viņš visu rūpīgi pierakstīja un teica, ka padomās.”

Antonovs uzskata, ka banka varēja turpināt darbu un to nebija nepieciešams apturēt. “Bankai bija pietiekama likviditāte pat tās aizvēršanas brīdī. No klientu puses nebija īpašas panikas, bija panikojošie pilsoņi, bet kopumā, ja būtu pieņemts lēmums ātri banku nacionalizēt vai sanēt, vai arī, ja to pievienotu Citadeles bankai, kas ir valsts banka, tad no tās kolapses varētu izvairīties.”

“Otra problēma, kādēļ to būtu grūti īstenot, ir tā, ka de jure, banka pieder nacionalizētajai bankai Snoras. Un de jure, valstij ir kāds mehānisms vai nav, droši vien, ka nevar tā vienkārši otrai nacionalizētajai bankai to atņemt vai arī nopirkt par vienu latu,” norādīja Antonovs.

Antonovs šobrīd jūtoties kā ellē, jo viss viņa pēdējo 10 gadu darbs ir sabrucis un viņam vairs nav iespēju piekļūt ne svarīgiem dokumentiem, ne arī savai automašīnu kolekcijai, kuru viņš esot sakrājis Maskavā, bet kurai arestu uzlikusi Latvijas policija.

Intervijā eksbaņķieris par politiķiem runāt negrib. Tomēr apgalvo, ka viņa galvā par Latvijas politiķiem esot trīs sējumi un, kad pienākšot laiks, Antonovs šos sējumus publiskošot.