Ziemeļu padome un Baltijas Asambleja ir vienojušās par sadarbības prioritātēm reģiona ietekmes palielināšanai, pausts kopīgajā paziņojumā, kas pieņemts abu organizāciju ikgadējā samitā, kas no 6. līdz 9.decembrim notika Reikjavīkā, Islandē.
Atzīmējot izaugsmes potenciālu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbībā, parlamentārieši uzsver nepieciešamību vēl lielāku uzmanību pievērst saskaņotai rīcībai, sastopoties ar ekonomisko un finanšu nestabilitāti, migrāciju un iedzīvotāju novecošanos.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentārieši vienojās par reģionālo interešu vienotu lobēšanu Eiropas Savienības (ES) līmenī. Tas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu balsi padarīs stiprāku, tostarp sarunās par nākamā ES daudzgadu budžeta finansējumu kohēzijas, lauksaimniecības un zivsaimniecības politikām. Atsevišķos jautājumos Ziemeļu padome un Baltijas Asambleja saredz sadarbības iespējas ar Beniluksa parlamentu un citiem reģionālajiem parlamentiem ES ietvaros.
Ņemot vērā, ka Ziemeļvalstu un Baltijas valstu finanšu tirgi ir cieši saistīti, nepieciešams stiprināt vienotu pieeju to pārraudzībai. Valstu parlamentārieši kopīgajā paziņojumā norāda, ka vairums valstu globālo ekonomikas un finanšu krīzes pārvarēšanai rīkojušās ar īstermiņa pieeju, taču nepieciešams stiprināt vidēja un ilgtermiņa vīziju tālākai finanšu sektora attīstībai.
Lai Eiropa būtu stipra, ir svarīgi uzlabot sadarbību ar ES austrumu kaimiņiem, teikts paziņojumā. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā, svarīgi izvērtēt iespējas uzturēt kontaktus ar Baltkrievijas parlamenta partijām un opozīcijas pārstāvjiem.
Tāpat ikgadējā samitā uzsvērta nepieciešamība saglabāt atvērtu eirointegrācijas procesu reģiona valstīm un atbalstīt Gruzijas, Ukrainas, Azerbaidžānas un Moldovas ceļu uz Eiropu.
Saeimu samitā pārstāvēja Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Vējonis.