„Deklarēšana ir bezjēdzīga, jo to izkontrolēt nekādā veidā nevar! Ja viņi vēlas to pārbaudīt, tad visās mājās ir jātaisa kratīšana – visiem diviem miljoniem iedzīvotāju! Ģimenē ir vidēji trīs cilvēki, tātad reizi gadā 700 000 mājvietās taisīs kratīšanu?! Un meklēs, vai viņiem ir tie 10 vai 11 tūkstoši vai nav?!” atbildot uz jautājumu par Saeimā šonedēļ pieņemtā Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas jeb tā dēvēto "nulles deklarācijas" likumu, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Kāda tam ir jēga? Protams, viņi ar to taisa politiku – it kā cīnās ar korupciju utt., bet patiesībā tā ir batonu spraušana ausīs, un viena daļa cilvēku tam arī notic. Bet tas ir absolūts blefs. Daļa cilvēku arī nepratīs aizpildīt deklarācijas, un, nedod Dievs, ja viņš kļūdīsies, jo tad uzreiz iestājas kriminālatbildība! Būs jābūvē jauns cietums, bet vismaz būs jaunas darbavietas, kas stimulēs ekonomiku. Tam nav pilnīgi nekāda sakara! Lai viņi sākumā tiek galā ar amatpersonu deklarācijām,” pauda Lembergs.
Lembergs pieļāva, ka šāds likums pieņemts, atbalstot banku lobiju „V.Dombrovskis nāk no bankas, finanšu ministrs A.Vilks nāk no bankas, ekonomikas ministrs D.Pavļuts arī nāk no banku sistēmas, un viņi lobē bankas. Bankām tas ir izdevīgi – par konta atvēršanu ir jāmaksā, par naudas glabāšanu ir jāmaksā. Kaut vai nauda tiek glabāta bankā tikai vienu dienu, tik un tā tas palielina bankas aktīvus, un tā arī uz vienu dienu var nopelnīt! Ja ņem naudu ārā no bankas, atkal ir jāmaksā. Es domāju, ka tas ir antikonstitucionāli, jo katram cilvēkam vajadzētu būt tiesībām uzkrāt savus aktīvus tā, kā viņš to uzskata par vajadzīgu,” norādīja pašvaldības vadītājs.
„Kāda tam visam nozīme, ja visa deklarācija ir ap naudu? Kā paliek ar pārējiem aktīviem? Ja ir briljants par 100 tūkstošiem, vai tas nav aktīvs? Vai to nevar pārdot?” retoriski vaicāja Lembergs.
„Mūsu valstī Satversme ir laba, arī cilvēktiesību ziņā, un ļoti izvērsta. Latvija ir pievienojusies visa veida saistībām cilvēktiesību jomā, likumi arī ir sarakstīti gana normāli, bet attieksme pret Satversmes burtu un garu, īpaši saistībā ar cilvēktiesībām, ir klaji noliedzoša. Kādēļ es runāju par cilvēktiesībām un Satversmi šajā kontekstā? Runa ir par personas datu aizsardzību, sensitīvu datu aizsardzību. Ja jūs atceraties Neo, viņš iegāja VID informācijas sistēmā un paskatījās to, ko vēlējās paskatīties. Tas nozīmē, ka personu dati absolūti nav aizsargāti. Arī mani personas dati par slimībām, visas izziņas no slimnīcām Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurori nodeva trešajām personām, un tagad, kad es iesūdzēju tiesā par to, ka viņi ir izpauduši manus sensitīvos datus, pirmās instances tiesa manu prasību noraidīja. Pamatojums – es pret prokuroriem nevarot celt prasību, jo viņi to ir izdarījuši kriminālprocesa ietvaros. Tātad kriminālprocesa ietvaros var publiskot jebkurus datus, un prokurors var darīt visu, ko grib. Eiropā uz šo jautājumu skatās citādāk. Neapšaubāmi, ka es sūdzēšos Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet man ir jāiziet visa iztiesāšanas procedūra Latvijā. Es pilnīgi piekrītu par to, ka visi tie, kas deklarēs savu naudu, protams, būs apdraudēti, jo visi zinās, ka viņiem tāda nauda ir mājās,” sacīja Lembergs.