30.novembrī un 1.decembrī Briselē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmē, kuras ietvaros ārlietu ministri apsprieda ES Kopējo drošības un aizsardzības politiku, situāciju Rietumbalkānos, Tuvo Austrumu miera procesa virzību, iespējamo ES ierobežojošo pasākumu pret Irānu pastiprināšanu un aktuālo situāciju ES Dienvidu kaimiņu reģionā.
Apspriežot situāciju Rietumbalkānos, īpaša uzmanība tika pievērsta Kosovas - Serbijas dialogam. Ministri atzina, ka situācija Kosovas ziemeļos ir ļoti satraucoša un attiecību normalizēšana ar Kosovu ir prioritāte, lai Serbija varētu saņemt ES kandidātvalsts statusu un uzsāktu pievienošanās sarunas ar ES. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs diskusijas ietvaros novērtēja Serbijas paveikto gan sadarbībā ar Starptautisko kriminālo tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, gan turpinot dialogu ar Kosovu. Ministrs pauda Latvijas atbalstu kandidātvalsts statusa piešķiršanai Serbijai. Apspriežot situāciju Bosnijā un Hercegovinā, ministri pauda apņēmību tupināt ES iesaisti, kā arī konstatēja, ka fakts, ka jau vairāk kā gadu nav bijis iespējams izveidot centrālo valdību, kavē reformas.
Saskaņā ar 23.oktobra Eiropadomē nolemto un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (IAEA) ziņojumā ietvertajiem faktiem par Irānas aktivitātēm, dalībvalstis vienojās, ka ciešā sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem jāpastiprina pastāvošie ierobežojošie pasākumi un apņēmās strādāt pie diplomātiska risinājuma ES augstās pārstāves Ketrīnas Eštones vadībā, lai pārliecinātu Irānu atgriezties pie sarunām par konkrētiem uzticību veicinošiem pasākumiem.
Izvērtējot situācijas attīstību ES Dienvidu kaimiņu reģionā, īpaša uzmanība tika pievērsta situācijai Ēģiptē, Sīrijā un Jemenā. Ņemot vērā vardarbību pret civiliedzīvotājiem Sīrijā, tika pieņemts lēmums tālāk papildināt ES sankcijas un uzsākt dialogu ar citiem starptautiskajiem partneriem par vienotu stratēģiju. Lai labāk izprastu sadarbības perspektīvas un ES tālākas iesaistes iespējas Dienvidu kaimiņu reģionā, ministriem bija darba pusdienas ar Arābu līgas ģenerālsekretāru Nabilu Al Arabi.
Ministri vienojās, ka dalībvalstīm kopā ar Komisiju un Ārējo attiecību dienestu jāturpina darbs pie Eiropas Fonda demokrātijai izveides, lai atbalstītu demokrātijas centienus Eiropas Kaimiņu reģionos.
30.novembrī ES ārlietu ministru un aizsardzības ministru kopīgajās vakariņās tika apspriesta Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) nākotne, jautājumi, kas skar KDAP misiju un operāciju plānošanu un īstenošanu, kā arī civilo un militāro spēju, tajā skaitā ES Kaujas grupu, turpmāko attīstību. Tupinot vakariņās aizsāktās diskusijas, 1.decembra Ārlietu padomes ietvaros ministri vienojās pagarināt EUNAVFOR operācijas „Atalanta”, kurā dien arī Latvijas karavīri, mandātu, strādāt pie misijas Āfrikas ragā, kā arī nepieciešamības strādāt pie ES civilo un militāro spēju attīstīšanas un ES-NATO attiecību stiprināšanas.
Pirms Ārlietu padomes sanāksmes notika kārtējā Baltijas un Ziemeļvalstu (NB6) ārlietu ministru tikšanās, kas tradicionāli tiek organizēta pirms ES Ārlietu padomēm. Šoreiz to vadīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tās laikā ministri pārrunāja Dānijas ES prezidentūras prioritātes 2012.gada pirmajā pusē un 1.decembra Ārlietu padomes darba kārtības jautājumus.