trdien, 29.novembrī, Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumu atcelt vēl spēkā nestājušos Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu.
Iemesli atcelt zemnieku, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformu ir valsts budžeta līdzekļu trūkums, un nav iespējams prognozēt to piešķiršanu. Reformas īstenošanai būtu nepieciešami 462 445 latu. Turklāt valsts ekonomiskās situācijas dēļ nebūtu pamatoti zemniekiem, zvejniekiem un individuālajiem uzņēmējiem radīt papildu finansiālo slogu. Tāpēc nav lietderīgi katru gadu pārcelt likuma spēkā stāšanos, jo saimniecību īpašnieki nevar paredzēt savu tālāko rīcību (piemēram, vai un kad notiks zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reforma).
Šī gada aprīlī TM notika diskusija par izmaiņām regulējumā, kurā piedalījās TM, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas (ZM), Valsts ieņēmumu dienesta, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un biedrības „Zemnieku Saeima” pārstāvji. Diskusijas laikā ZM informēja par Eiropas Komisijas plānotajām izmaiņām lauksaimniecības regulējumā. Eiropas Komisija 2013. gadā definēs jēdzienu „aktīvais lauksaimnieks”, un pēc tā varēs izstrādāt kritērijus zemnieku un zvejnieku saimniecību nodalīšanai no citiem tiesību subjektiem. Tāpēc nolēma pēc Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pieņemšanas nepieciešamības gadījumā izstrādāt nacionālo regulējumu, kas noteiktu zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu un darbības jautājumus.
2008. gada janvārī Saeima pieņēma Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, kas nosaka to turpmāko statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus, kā arī pārejas periodu, kad zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem ir jāveic pārreģistrācija komercreģistrā vai arī jāveic likvidācija. Tomēr, tā kā reformas veikšanai bija nepieciešama papildus valsts budžeta nauda, likumā izdarīja grozījumus to atlikt līdz nākamā gada 1.janvārim.