Neraugoties uz Jāņa Urbanoviča vadītās politiskās partijas Saskaņa optimismu par drīzu valdības krišanu un rīcības plāna izstrādi, pie varas esošās partijas nesaskata reālus draudus esošajai valdībai.
Arī politisko norišu vērotāji uzskata, ka apvienība Saskaņas centrs (SC) un tajā ietilpstošā Saskaņa pašas sev sagādās pietiekami daudz rūpju bez valdošās koalīcijas palīdzības.
Aizvadītajā nedēļas nogalē notikušajā Saskaņas kongresā tās priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs un SC līderis Nils Ušakovs kārtējo reizi pārliecinoši prognozēja, ka esošā valdība pavasarī kritīs. Lai būtu gatava ne tikai nākamajām pašvaldību vēlēšanām, bet arī jaunas valdības veidošanai, Saskaņa pat izstrādājusi rīcības plānu – piemēram, ēnu valdības izveidošanu –, kuru realizējot vajadzētu panākt partijas ietekmes palielināšanos.
Tomēr pie varas esošo partiju pārstāvji Saskaņā un SC draudus savai darbībai pagaidām nesaskata. Neatkarīgās aptaujātos politiķus vairāk satrauca Saskaņas attieksme pret valsts valodas jautājumu, nevis valdības stabilitāte.
Vienotības valdes loceklis Kārlis Šadurskis, piemēram, norāda, ka Latvijā ēnu valdības ideja nekad nav spējusi iedzīvoties. «Tas funkcionē klasiskās divpartiju sistēmās, kur viena partija ir pie varas, bet otra opozīcijā, un tās periodiski mainās. Tādā gadījumā tas varētu būt produktīvi. Latvijā līdz šim visas runas par ēnu kabinetiem ir izčākstējušas. Tas ēnu ministrs, kas netiek pie operatīvās nozares informācijas, darbojas nevis kā alternatīvu risinājumu piedāvātājs, bet kritiķis no malas, un tajā pazūd tā ēnu kabineta jēga,» saka politiķis.
K. Šadurskis arī norāda, ka SC ietilpstošajai Saskaņai ir ārkārtīgi maz cerību destabilizēt koalīciju. «Koalīciju nav iespējams sagraut no ārpuses. Visas koalīcijas ir brukušas no iekšpuses, kad izveidojas jauna neformāla koalīcija, kas sāk balsot citādi, un valdība gandrīz neko Saeimā nevar realizēt,» skaidroja K. Šadurskis, norādot, ka pagaidām nekādas pazīmes par to neliecina.
Viņa viedoklim pievienojas arī Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis, kas opozīcijas paziņojumos par drīzu valdības krišanu nesaskata pamatu satraukumam.
Arī Zatlera Reformu partiju pametušais Klāvs Olšteins opozicionāru prognozes neuztver nopietni, jo ir pārliecināts, ka skaļie saukļi tiek izmantoti, bruģējot ceļu 2013. gada pašvaldību vēlēšanām.
Neatkarīgās aptaujātie politisko norišu eksperti apliecina, ka arī viņu skatījumā valdošajai koalīcijai no Saskaņas ambiciozajiem plāniem vismaz pagaidām nav jābaidās.
Tiesa, koalīcijai tiek ieteikts uzmanīgi sekot SC darbībai un cieši turēties pie valdības deklarācijas realizēšanas, parādot sabiedrībai, ka uz Latvijas politiskās skatuves ir arī prognozējami un konstruktīvi politiskie spēki. Piemēram, politologs Filips Rajevskis norāda, ka «lielākā problēma ir pašā Saskaņā, kas mētājas no viena grāvja otrā un ļauj domāt valdošajiem, ka nekas nav jādara, jo paši paslīdēs». Un viņš atzīst – SC un Saskaņa dod pamatotu iemeslu šādam mieram, jo otras valsts valodas atbalstīšana krietni samazinājusi iespēju SC iekļūt valdībā. «Ja iepriekš sarkanā līnija pret SC bija tikai Nacionālajai apvienībai, tad tagad tāda, visticamāk, parādījusies arī pārējām partijām,» domā politologs.