Portāla pietiek.com rīcībā nonākusi informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) darbiniece Zanda L., no kuras tagad apcietinātais bijušais Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars it kā ieguvis valsts noslēpumu saturošu informāciju, ir tuva KNAB vadītāja pienākumu izpildītājas Jutas Strīķes draudzene.
Ja šī informācija izrādīsies patiesa, tas var nopietni apdraudēt J. Strīķes pozīcijas birojā, jo šis nav vienīgais pārkāpums, kas konstatēts J. Strīķes vadības laikā. J. Strīķes un Zandas L. savstarpējās attiecības birojs nekomentē, taču KNAB pārstāvis Andris Vitenburgs precizē, ka Zanda L. darbā pieņemta 2003. gada aprīlī – piecus mēnešus pirms J. Strīķes.
Kā ziņo portāls pietiek.com, būtiskākais, ka Zanda L. pirms trim gadiem tika iesaistīta skandālā, pēc kura KNAB atteicās ierosināt disciplinārlietu, jo uzskatīja, ka tai nav pamata. Biroja ētikas padomi tolaik, starp citu, vadīja Jaroslavs Streļčenoks, par kura iecelšanu KNAB vadītāja amatā šodien balsos Saeima.
2008. gadā tika ierosināta krimināllieta pret personu grupu, kas ievedusi Latvijā automašīnas no ASV un, lai būtu jāmaksā mazāka ievedmuita, nomontējusi ievedamajiem transportlīdzekļiem atsevišķas detaļas. Tas devis iespēju uzdot automobiļus par bojātiem un tāpēc mazāk vērtīgiem.
Kā izrādās, viena no personām, kas šajā lietā tika uzaicināta uz nopratināšanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldē, bija Zandas L. otrais vīrs Austris L. Viņš VID darbiniekiem uzrādījis KNAB darbinieka žetonu, taču vēlāk izrādījies, ka tas patiesībā piederēja viņa sievai.
Pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Austris L. 2009. gadā pildījis starpnieka pienākumus un uzkūdījis savu sievu par naudu atklāt Dz. Jaundžeikaram valsts noslēpumu saturošu informāciju.
Fakts, ka bijušā iekšlietu ministra uzkūdīšanas lietā figurē tieši šīs personas, iespējams, nav pamats aizdomām par to, ka lieta varētu būt safabricēta. Tomēr divdomīgs ir fakts, ka arī citas iesaistītās personas līdz šim bijušas pretrunīgi vērtētos notikumos.
Piemēram, pirmajā instancē par Dz. Jaundžeikara apcietināšanu lēma tiesnesis Rinalds Silakalns. Viņš slavens ar to, ka savulaik deva sankciju Ilmāra Poikāna jeb NEO un Latvijas Televīzijas žurnālistes Ilzes Naglas kratīšanai un vēlāk atteicās viņai izsniegt norakstu ar kratīšanas pamatojumu. R. Silakalna vārds minēts arī Jūrmalas kukuļdošanas lietā, kur par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu Jaunā laika deputātei Ivetai Blauai tika arestēts Jūrmalas domes vadītājs Raimonds Munkevics. Būtiski, ka kratīšanas sankciju un sešus lēmumus par aresta uzlikšanu mantai viņš apstiprināja dienu pēc KNAB veiktajām darbībām. R. Silakalns arī izsniedza 42 kratīšanas atļaujas, lai KNAB varētu veikt kratīšanu Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera dzīves un darba vietās.
Savukārt otrajā instancē lēmumu par Dz. Jaundžeikara paturēšanu apcietinājumā apstiprinājis tiesnesis Boriss Geimans, kura dēļ trīs gadus aiz restēm pavadīja par izvairīšanos no nodokļu nomaksas apsūdzētais Artūrs Krastiņš. Šobrīd otrās instances tiesa atzinusi, ka B. Geimana pieņemtais lēmums balstīts uz nepilnīgu informāciju, un tiesa A. Krastiņu atbrīvojusi. Ne bez melniem plankumiem ir arī prokurore Viorika Jirgena, kura par profesionāliem pārkāpumiem saņēmusi disciplinārsodu.
Bijušais politiķis Gundars Bērziņš, kurš politikā aktīvi darbojās KNAB izveidošanas laikā, uzskata, ka pašlaik birojā ir lielas problēmas. «Štats birojā ir relatīvi mazs, un tās naudas zagšanas lietas un informācijas noplūde rāda, ka ar noziedzīgiem nodarījumiem ir problēmas pašā KNAB. Mākslīgā tiekšanās pēc neatkarības patiesībā ir tiekšanās izvairīties no atbildības par noziedzīgiem nodarījumiem,» saka G. Bērziņš. Pēc viņa domām, KNAB jau sen nevada likums, bet revolucionāra pārliecība – dodiet cilvēku, pantu atradīsim!
