Aizsardzības ministrs Artis Pabriks Orebro, Zviedrijā notiekošajā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības ministru samitā iepazīstināja ar pēdējos gados veiktajām reformām Latvijas aizsardzības nozarē.
Viņš norādīja, ka to ietvaros tika pārskatīts militārās infrastruktūras pielietojums, samazinātas personāla izmaksas, reorganizētas ministrijas un bruņoto spēku struktūras, lai novērstu funkciju dublēšanos. „Lielākais izaicinājums bija ierobežotā finansējuma apstākļos spēt nostiprināt bruņoto spēku spējas, kā arī saglabāt iesaisti starptautiskajās operācijās, nezaudējot kvalitāti,” atzina A.Pabriks. Reformu rezultātā ir „nostiprināta aizsardzības sistēmas veselība.” Tagad pienācis laiks tai „uzaudzēt muskuļus”.
Norvēģijas aizsardzības ministrs Espens Barts Eide atzinīgi novērtēja Latvijā veiktās reformas, paužot gandarījumu, ka tās nav ietekmējušas Latvijas dalību starptautiskajās operācijās, tajā skaitā Afganistānā, kur abu valstu karavīri darbojas kopā. Savukārt Somijas aizsardzības ministrs Stefans Valins norādīja, ka Somija šobrīd uzsāk aizsardzības sistēmas reformu, un tai ir jāsastopas ar līdzīgiem izaicinājumiem, tādēļ Latvijas pieredze ir ļoti vērtīga. Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs un Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene atzina, ka ekonomiskā krīze likusi izvērtēt prioritātes un finansējuma izlietojuma efektivitāti, kas kopumā vērtējams pozitīvi.
Diskutējot par Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību ar ASV, ministri atzina, ka nepieciešams pastiprināt Eiropas investīcijas un sadarbību militāro spēju attīstības virzienā, lai nepalielinātu savu atkarību no ASV. „Runājot par aizsardzību, nevaram neņemt vērā politisko un ekonomisko kontekstu. Ja Eiropas Savienība kļūs vājāka un mazāk vienota, mēs - valstis pie Eiropas Savienības robežām - to jutīsim visvairāk. Tāpēc Latvija ir ļoti ieinteresēta, lai Eiropa attīstītu pietiekamu spēju potenciālu, kā arī turpmākā ASV klātbūtnē Eiropā,” norādīja A.Pabriks. Tāpat ministrs rosināja nākotnē pievērst uzmanību mediju lomai, lokālu vai starptautisku konfliktu izraisīšanā un novēršanā.
Samita laikā notika arī Ziemeļu darba grupas sanāksme, kurā iekļautas NATO un ES ziemeļu reģiona valstis. Tajā tika pārrunāta konkrēta sadarbība aizsardzības jomā reģionā, kā arī iespēja paaugstināt aizsardzības spējas, izmantojot „gudras aizsardzības” pieeju.