Pārdzīvojusi daudzus iekšējos konfliktus un konkurenci līderu starpā, Vienotība savu pirmo kongresu sagaida ar daudz rāmāku noskaņojumu. Saliedēšanās pret ārējo ienaidnieku esot trim politiskajiem spēkiem ļāvusi nogludināt savstarpējos asumus, savukārt sliktais Ģirta Valda Kristovska un Aigara Štokenberga starts ārkārtas vēlēšanās ļauj cerēt uz mazāk sīvu sāncensību par partijas priekšsēdētāja amatu.
26. novembrī notiks pirmais partijas Vienotība kongress. Jāatgādina, ka organizācijas kodolu veido trīs politiskie spēki – partijas Jaunais laiks (JL), Pilsoniskā savienība (PS) un Sabiedrība citai politikai (SCP), kas šā gada augustā pārtapa vienotā partijā. Lai gan sadarbība aizsākās jau 2010. gadā, kad apvienība Vienotība tika izveidota startam 10. Saeimas vēlēšanās, labi iecerētais neatkarīgu organizāciju modelis sākotnēji radīja milzīgu iekšējo rīvēšanos, jo visas trīs partijas vēlējās kļūt par redzamāko apvienības spēku, bet visi trīs līderi – par šīs organizācijas priekšsēžiem. Apvienības izveides pirmsākumos vislielākās ambīcijas izrādīja pašvaldību vēlēšanās labus rezultātus uzrādījusī PS un tās vadītājs Ģ. V. Kristovskis, kurš pērn martā kļuva par pirmo apvienības Vienotība priekšsēdētāju. Taču ar to konflikti apvienības iekšienē neizzuda. Domstarpības turpinājās dēļ PS striktās pozīcijas nacionālajos jautājumos, iekams SCP demonstrēja daudz maigākus uzskatus. Visasāk pretnostatīšanās izpaudās pērn oktobrī, kad SCP bloķēja nacionālo spēku iesaistīšanu valdībā, kas apvienības iekšējo temperatūru paaugstināja līdz konfliktiem par nepareizi izraudzītām biroja telpām u. tml. Iespējams, domstarpības turpinātu augt augumā, ja vien apvienība nebūtu spiesta kļūt saliedētāka, gatavojoties Saeimas ārkārtas vēlēšanām un iesaistoties konkurencē ar Valdi Zatleru. Rezultātā Vienotība pārauga partijā, bet tās vadība tika uzticēta S. Āboltiņai, kura to saņēma mantojumā kā rotācijas kārtībā ieceltā tā brīža apvienības priekšsēdētāja. Līdz ar to gaidāmajā kongresā partija Vienotība pirmo reizi atklātās vēlēšanās vēlēs savu vadītāju.
Daudzi partijas ierindas biedri šobrīd neslēpj bažas par S. Āboltiņas pārlieku lielajām ambīcijām, tādēļ lielas cerības tika liktas uz premjeru Valdi Dombrovski. Tomēr valdības vadītājs paziņojis, ka nekandidēs uz Vienotības priekšsēdētāja amatu, rekomendējot šim postenim S. Āboltiņu. Zīmīgi, ka S. Āboltiņas kandidatūrai nav lielu alternatīvu, jo abi partijas līdzpriekšsēdētāji, t. i., Ģ. V. Kristovskis un A. Štokenbergs ir caurkrituši 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās. Jāatgādina, ka abi politiķi ieguva vislielāko svītrojumu skaitu, no vēlēšanu sarakstu pirmajām pozīcijām nonākot pēdējās vietās, un neoficiāla informācija liecina, ka nedz Ģ. V. Kristovskis, nedz A. Štokenbergs negrasās kandidēt uz Vienotības priekšsēža posteni.
PS pārstāvis Kārlis Šadurskis neslēpj, ka daudz labprātāk partijas vadībā būtu redzējis V. Dombrovski, kuram esot «vislielākā vilkme», taču arī Solvita Āboltiņa sevi pierādījusi kā spēcīga līdere. «Turklāt viņai pienākas liela daļa no lauriem par to, ka mums nav valdības ar Saskaņas centru,» norādīja K. Šadurskis, apliecinot, ka PS valde neiebildīšot pret S. Āboltiņas izvirzīšanu. Tikmēr, komentējot abu partijas līdzpriekšsēdētāju neiesaistīšanos cīņā, K. Šadurskis uzsvēra: «Ja politiķim nav sabiedrības atbalsta, tas nav īstais brīdis, lai kāptu pa karjeras kāpnēm. Lai gan Kristovskis tika mērķtiecīgi gremdēts, mums jārespektē vēlētāju viedoklis.» Arī PS pārstāve Inese Vaidere sarunā ar Neatkarīgo piekrita, ka pret Ģ. V. Kristovski tika īstenota apzināta nomelnošanas kampaņa, taču arī S. Āboltiņa esot daudz darījusi, lai stiprinātu Vienotību, un ir respektējama kandidāte priekšsēdētāja postenim. Tāpat abi politiķi bija vienādās domās, ka, sagaidot savu pirmo kongresu, partija Vienotība spējusi tikt pāri daudzām iekšējām domstarpībām un ir kļuvusi daudz saliedētāka. «Draudīgās ārējās vides ietekmē esam mobilizējušies. Esam arī daudz mācījušies no savām kļūdām. Ir tikai pašsaprotami, ja, sākot darbu, katrs grūstās ar elkoņiem, lai vēlāk būtu vairāk vietas manevriem. Taču tagad partija ir mācējusi atrast trauslo līdzsvaru,» uzsvēra K. Šadurskis.