Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, otrdien piedaloties Eiropas Savienības (ES) sanāksmē Briselē, aicinājis meklēt godīgus risinājumus nākamā ES daudzgadu budžeta plānošanā, informē Ārlietu ministrijas Preses centrs.
Viens no galvenajiem Vispārējo lietu padomes jautājumiem bija ES daudzgadu budžets 2014.–2020.gadam, par kuru sarunas sāksies pēc sagatavošanas fāzes noslēguma šā gada beigās.
Uzrunājot kolēģus, Rinkēvičs norādīja uz vairākiem trūkumiem komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Ministrs iebilda pret komisijas ierosinājumu ierobežot dalībvalstīm pieejamos kohēzijas līdzekļus 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Latvija uzskata, ka šāds ierosinājums nedrīkst būt attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, kurām nav problēmu ar kohēzijas līdzekļu absorbcijas kapacitāti. Ministrs atgādināja par Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žozē Manuela Barrozu atbildi uz Baltijas valstu un Ungārijas premjera vēstuli, kurā tika solīta individuāla pieeja risinājuma meklējumos, kas atbilstu valstu īpašajai situācijai.
Rinkēvičs arī norādīja, ka Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums kopējai lauksaimniecības politikai, jo ierosinātais tiešmaksājumu izlīdzinājums nenodrošinās godīgus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū. Novērtējot komisijas priekšlikumu izveidot jaunu infrastruktūras attīstīšanas instrumentu "Savienojot Eiropu", ministrs iestājās pret Kohēzijas fonda līdzekļu novirzīšanu šā instrumenta projektu īstenošanai.
Padomē apspriesti oktobra Eiropadomes un eiro zonas valstu sanāksmēs panāktā vienošanās stiprināt ekonomikas politiku koordināciju un uzraudzību eiro zonā un nepieciešamajiem grozījumiem Lisabonas līgumā. Ministri apsprieda arī 9.decembra Eiropadomes darba kārtību, kurā valstīm, kas pievienojās Eiro plus paktam, jāinformē par pakta ietvaros uzņemto saistību īstenošanu, lai sekmētu nodarbinātību un izaugsmi.
Ministri apsprieda arī Eiropas Savienības stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kura virzīta uz reģiona valstu konkurētspējas sekmēšanu. Diskusijas ietvaros Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka stratēģijas īstenošana veicinās ekonomisko un sociālo atšķirību samazināšanos starp Baltijas jūras rietumu un austrumu krastiem. Latvija to redz kā vienu no stratēģijas īstenošanas prioritātēm.
Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes sēdes notiek reizi mēnesī, un tās vada ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs.