Jau ceturtdien Saeima visticamāk balsos par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jauno vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. Nav šaubu, ka šodien valdība viņu izvirzīs amatam, jo koalīcija KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietniekam pauž simtprocentīgu atbalstu.
Opozīcija pirms balsojuma vēlas J. Streļčenoku iztaujāt klātienē, taču zināms, ka arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) ir gatava viņu atbalstīt.
Kaut arī KNAB priekšnieka vērtēšanas komisija viņu atzinusi par labāko kandidātu, neatklājot J. Streļčenoka darbībā būtiskus pārkāpumus, tiesa pērn konstatējusi, ka viņš, pildot dienesta pienākumus, rīkojies prettiesiski.
Ignorē likumu
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, izskatot lietu, kurā J. Streļčenoks bijušajam finanšu policistam Alvim Pīlāgam par likumu neievērošanu sastādījis administratīvo protokolu,
2010. gadā secinājusi, ka KNAB darbinieks pieļāvis rupjas kļūdas. A. Pīlāgs pirms četriem gadiem tika apsūdzēts par dalību naudas atmazgāšanā, pašlaik lieta nav vēl iztiesāta un juridiskās sarežģītības dēļ pārkvalificēta.
2009. gadā J. Streļčenoks kā KNAB amatpersona no A. Pīlāga par šo lietu pieprasīja informāciju, nosūtot vēstuli. Nesaņemot atbildi, viņš nevilcinājās A. Pīlāgam sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu, ka viņš «savlaicīgi neizpildīja Biroja kā kontroles, uzraudzības un izmeklēšanas funkcijas realizējošās valsts institūciju amatpersonu likumīgas prasības, kuru rezultātā Birojs nevar izpildīt ar normatīviem aktiem uzliktos pienākumus», liecina lietas materiāli.
«Viņš bija atsūtījis man vienu vēstuli, atbildēju, taču viņam nepatika, jo nebiju atbildējis pēc būtības. Tālāk viņš izsūtīja vēl vienu vēstuli, kuru nesaņēmu, un par to man uzrakstīja pārkāpuma protokolu,» situāciju atceras A. Pīlāgs.
Kaut arī vēstuli A. Pīlāgam KNAB darbinieks izsūtīja 2009. gada decembra sākumā, pārkāpuma faktu J. Streļčenoks konstatēja tikai nākamajā gadā. «Pastāvot minētajiem apstākļiem, nav pamata atzīt, ka pārkāpums konkrētajā gadījumā ir ilgstošs un tā atklā-
šana bija iespējama tikai 2010. gada 18. janvārī, kad sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tādējādi līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas brīdim ir pagājis Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37. pantā noteiktais termiņš, kad personai var uzlikt administratīvo sodu,» secinājusi tiesa.
Streļčenoks uz tiesu neierodas
Uzskatot, ka J. Streļčenoka lēmums ir pretlikumīgs, bijušais finanšu policists vērsās tiesā, kas lēma par labu A. Pīlāgam. «Tiesa konstatēja, ka nav nozieguma fakta un sastāva, ko KNAB vajadzēja pierādīt. Uzskatu, ka Streļčenoku interesē tikai KNAB speciālie likumi, visi pārējie viņu neinteresē. Viņš prezumē, ka, izsūtot neierakstītas vēstules, adresāts tās vienmēr saņem. Uzskatu, ka viņš akli izpilda savu priekšnieku – Strīķes un Vilka – rīkojumus. Ja viņš kļūs par KNAB vadītāju, tad biroja neatkarīga pastāvēšana var tikt apdraudēta, jo tas turpinās būt akls instruments politisko grupējumu rokās,» saka A. Pīlāgs.
Uz lietas izskatīšanu J. Streļčenoks nebija ieradies un vainu neatzina arī vēlāk, atceras bijušais finansu policists. Viņš par J. Streļčenoka rīcību rakstījis arī sūdzību pašam KNAB, taču tas atteicies ierosināt disciplinārlietu, jo pārkāpumu birojs, pretstatā Vidzemes priekšpilsētas tiesai, nekonstatēja. «Rakstīt viņiem sūdzības ir bezcerīgi, jo viņi paši tās izskata un 2010. gadā Ētikas komisiju vadīja pats Streļčenoks,» norāda A. Pīlāgs.
Vairākums atbalsta
Pagaidām nav pamata domāt, ka J. Streļčenoks varētu neieņemt KNAB vadītāja posteni. Atbalstu viņam solījusi gan koalīcija, gan seši neatkarīgie deputāti. Pozitīvi noskaņots ir arī ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis: «Galīgo lēmumu pieņemsim ceturtdien, taču pagaidām nav pamata domāt, ka neatbalstīsim.»
Iespējams, frakciju domas varētu mainīties, jo A. Pīlāgs nolēmis politiķiem nosūtīt tiesas spriedumu, kurā skaidri norādīti J. Streļčenoka pārkāpumi.
