„Pašvaldību pozīcija ir ļoti vienkārša – ieņēmumu pieaugumu sadalei ir jābūt taisnīgai, un arī budžeta konsolidācijas pasākumiem jābūt taisnīgiem. Tie nedrīkst būt pārsvarā uz pašvaldību rēķina, ja 80% no visiem nodokļu ieņēmumiem ir valstij. Jāvienojas par taisnīgiem nosacījumiem,” savā iknedēļas preses konferencē sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Ja mēs vienojamies par taisnīgiem nosacījumiem, tad pārējais – kādas reformas veikt vai tā, tas jau ir nākamais jautājums, tas ir diskusijas jautājums. Bet šajā gadījumā ir runa par naudu, par naudas resursiem. Ja tiks skatīts jautājums, piemēram, par augstskolu reformām, tad pašvaldībām nav savu augstskolu, mēs, protams, varam paust savu viedokli, par to nav šaubu, bet mēs tur neesam noteicošais nevalstiskais spēks. Ja būs runa par vispārējo vidējo izglītību, gandrīz visas skolas ir pašvaldības skolas, pirmskolas izglītības iestādes arī vairumā gadījumu ir pašvaldības. Tāpēc, protams, mēs esam ieinteresēti, lai Zatlers izpilda solījumu, ka no 1.janvāra visi, kas grib, bez maksas varēs apmeklēt bērnudārzus, un visus izdevumus segs valsts. Pagaidām budžetā nekas tamlīdzīgs nav paredzēts, tā kā droši vien tie ir bijuši priekšvēlēšanu meli, kas jau ir tradicionāli Latvijas politikā. Zatlers, tā teikt, iet iemītā taciņā,” klāstīja Lembergs.
„Kad mums bija saruna ar Sprūdžu, es Sprūdža kungam teicu, ka mums jābūt skaidrībai – vai viņš kā pašvaldību lietu ministrs aizstāv pašvaldību taisnīgās intereses. Protams, mēs varam gribēt visādus brīnumus, bet mēs esam pie zemes, mēs visu saprotam. Ja tā, tad viņš ir mūsu ministrs, un gan man personīgi, gan arī pārējiem pašvaldību vadītājiem ir pilnīgi vienalga, no kuras partijas viņš ir, jo priekšvēlēšanu laiks ir beidzies. Viss, aizmirstam. Ja viņš ir finanšu ministra piedēklis un viņa uzdevums ir izmantot savu ministra statusu, lai netaisnīgi atņemtu pašvaldībām, t.i. pilsētām un novadiem naudu un to iztērētu „airBaltic”, remontētu Rīgas pili par 20 miljoniem, būvētu Valsts ieņēmumu dienestam par 34 miljoniem jaunu ēku, un visādām citādām nevajadzīgām lietām, Afganistānā tērētu 12 miljonus, mācot afgāņiem, tā teikt, rietumu demokrātijas labākos standartus – viņi to var darīt, tā ir viņu darīšana, bet lai neņem no mums naudu priekš tā. Tāda bija mūsu pozīcija. Mēs negribam, ka naudu paņem no pašvaldībām un finansē „airBaltic”, mēs negribam, ka naudu atņem pašvaldībām un finansē Valsts ieņēmumu dienesta ēkas būvniecību par 34 miljoniem, ja Rīga stāv pilna ar valstij piederošām ēkām, kurām nav izmantojuma. Bijusī Iekšlietu ministrijas ēka pašā centrā stāv tukša, tā taču iet postā. Kāpēc jābūvē jauna? Es to nesaprotu. Kāpēc jāatņem nauda pašvaldībām? Nu labi, pils ir pils, bet mēs pili arī remontējam, mums arī ir pils, bet 85% no naudas sedz no Eiropas fondiem. Kāpēc to nevar darīt ar Rīgas pili? Valsts ir slinka? Viņi neprot domāt vai kā? Kaut kā nenormāli vienkārši. Pēterbaznīcu būvē, tur 85% ir Eiropas Savienības nauda, tad uz priekšu, kāpēc tāpat nevar darīt ar Rīgas pili, kāpēc ir jāņem nost pašvaldībām?” neizpratni pauda Lembergs.
„Notika divas Pašvaldību savienības domes ārkārtas sēdes, kurās piedalījās finanšu ministrs Vilks un, tā teikt, pašvaldību ministrs Sprūdžs, kur viņi dzirdēja visu asos pārmetumus, pilnīgi pamatotos, ko pārmeta ne tika savienība, bet arī arodbiedrības, kā arī citi sadarbības partneri, kā valdība viņus sauc. Kas tad tie par sabiedrības partneriem, ja pat no viņiem slēpj diskusijas tēmu? Otrajā domes sēdē piedalījās premjers Dombrovskis un finanšu ministrs Vilks. Varēja just, ka Dombrovskis nevēlas konfliktēt, bet vēlas vienoties, bet rodas jautājums – uz kādiem noteikumiem vienoties? Tika apsolīts, ka dati tiks doti, pusotra lapa no konsolidācijas plāna ir arī publiskota, bet tie nav izvērsti dati par kopējo valsts budžetu. Līdz ar to nav iespējams spriest par konsolidāciju, balstoties uz informāciju, kas publicēta uz pusotras lapas. Tur nav redzams viss valsts budžets, nav iespējams arī analizēt valsts budžeta ienākumus un izdevumus, to pamatojumu un racionālismu. Viņi laikam uzskata, ka visi ir auni,” izbrīnu pauda pašvaldības vadītājs.
„Kamēr nav zināmi konkrēti dati par budžetu, tikmēr normālas sarunas nevar notikt. Protams, pašvaldību savienībai nav vēlēšanās un arī tas nav pienākums – analizēt budžetu 2012.gadam. Mūs šī lieta interesē tik daudz, cik ļoti tā aizskar pašvaldību budžetus. Pašvaldībām ir savas autonomās funkcijas, un, lai tās kvalitatīvi veiktu savu darbu, atbilstoši Eiropas pašvaldību hartai ir nepieciešami finanšu resursi. Tāda ir Eiropas pašvaldību harta, ko ir ratificējusi Latvijas valsts. Tāpēc valstij ir pienākums pildīt savas starptautiskās saistības, ne tikai karojot Irākā, Irānā vai vēl kaut kur, bet arī attiecībā uz pašvaldībām. Kā tas viss notiks praksē, to, protams, mēs vēl redzēsim. Mēs arī turpmāk centīsimies aktīvi darboties Latvijas Lielo pilsētu savienībā un Latvijas Pašvaldību savienībā, centīsimies pēc iespējas apvienot pašvaldības, lai uzturētu aktīvu dialogu ar valdību un bez nevajadzīgām, plašām demonstrācijām varētu vienoties par taisnīgu ieņēmumu pieaugumu sadali starp valsti un pašvaldībām, kā arī par taisnīgu izdevumu samazināšanu starp valsti un pašvaldībām, ņemot vērā to, cik iepriekšējos gados ir pieauguši ieņēmumi un izdevumi. Šajā ziņā pašvaldības vienmēr ir bijušas saprātīgākas savos izdevumos nekā valsts,” rezumēja Lembergs.