Lai gan Saeima noraidījusi iniciatīvu nemaksāt kompensācijas parlamentam, kuram sabiedrība izteikusi neuzticību, politiķi tomēr sola jau tuvākajā laikā sākt darbu pie daudz plašākām kompensācijas sistēmas izmaiņām, stingri diferencējot, cik lieli pabalsti un par kādu nostrādāto periodu pienākas Saeimas deputātiem.
Ceturtdien, 34 politiķiem balsojot par, 39 – pret un 15 atturoties, Saeima noraidīja Zatlera Reformu partijas (ZRP) sagatavotos grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredzēja atteikties no kompensācijām atlaistajiem Saeimas deputātiem. Jāatgādina, ka šobrīd visos gadījumos parlamentārieši, kuri netiek pārvēlēti nākamajā Saeimā, saņem vienreizēju pabalstu triju mēnešalgu apmērā un pēc 10. Saeimas atlaišanas šiem mērķiem no valsts budžeta tika iztērēti vairāk nekā 250 tūkstoši latu. Tiesa, ZRP pārstāve Inga Bite debatēs akcentēja – Saeimas sastāva maiņa pēc neuzticības izteikšanas būtiski atšķiroties no situācijas, kad tas notiek regulāro vēlēšu rezultātā: vienā gadījumā deputātiem jāpamet Saeima, jo sabiedrība izteikusi neapmierinātību ar viņu darbu, otrā – parlamenta sastāvs mainās līdz ar reizi četros gados notiekošajām vēlēšanām. Kā piemēru I. Bite minēja analoģiju ar Darba likumu, kas neparedzot kompensācijas tiem darbiniekiem, kuri tiek atlaisti pārkāpumu dēļ. Saskaņas centra deputāts Sergejs Dolgopolovs iebilda, atgādinot, ka Saeimas atlaišanas gadījumā katrs individuālais deputāts spiests uzņemties kolektīvo atbildību, lai gan viņš pats, iespējams, ir strādājis pēc labākās sirdsapziņas.
Pret ZRP iniciatīvu nobalsoja arī vairāki tie deputāti, kuri karjeru parlamentā turpina kopš atlaistās 10. Saeimas. Jānis Reirs (Vienotība) sarunā ar Neatkarīgo akcentēja, ka balsojis pret, jo sagatavotie likumdošanas grozījumi bijuši populistiski, nepārdomāti un pamatā vērsti uz publiku, nevis pašu problēmas būtību. Tāpat viņš atzina, ka zemā politiķa profesijas reputācija jau šobrīd spējīgākajos cilvēkos rada nedrošību iesaistīties partijās, jo pārdomāta pabalstu sistēma, līdzīgi kā ikvienā darbavietā, ir kā neliels, taču bonuss. Tikmēr J. Reira partijas biedrs Aleksejs Loskutovs neslēpa, ka no savas pieredzes varot apliecināt – viņš nejūtoties atlaists par sliktu darbu, jo 10. Saeimā strādājis godīgi un ar vislielāko atbildību pret saviem vēlētājiem, tāpēc nevarot piekrist I. Bites pieminētajam analogam ar darba likumdošanu. Savukārt Dzintars Zaķis (Vienotība) atzina, ka kompensāciju jautājums esot daudz plašāks, nekā to savā likumprojektā iezīmēja ZRP. Tā, piemēram, politiķu pabalsti būtu jāsaista ar katra deputāta Saeimā nostrādāto periodu, jo, ja parlamentārietis strādājis vairākos sasaukumos, no kuriem pēdējā Saeima tiek atlaista, tad kāpēc lai viņš nesaņemtu kompensāciju par iepriekšējiem periodiem? Tieši tādēļ Vienotība jau tuvākajā laikā grasoties nākt klajā ar jaunu likumprojektu, kurā tikšot analizēts daudz plašāks ar deputātu pabalstiem saistīts jautājumu loks.