Bažas par korupciju VID
Vismaz līdz pirmdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) paliks bez vadības, jo Tautas partijas un ZZS ministri piektdien valdības sēdē lūdza atlikt balsojumu par Nellijas Jezdakovas iecelšanu no amata atstādinātā VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna vietā par šo pienākumu izpildītāju.
Finanšu ministra Einara Repšes (JL) tiesības atstādināt uz dienesta izmeklēšanas laiku savas pakļautības iestādes vadītāju piektdien TP līderis, tieslietu ministrs Mareks Segliņš neapšaubīja, bet palika pie uzskata, ka tas noticis nepamatoti. Vēlmi pirms balsojuma uzklausīt Dz. Jakāna skaidrojumus un pilnībā iepazīties ar E. Repšes gandrīz pusstundu lasītajiem Ģenerālprokuratūras atzinumiem par VID darbu, pauda arī ZZS valdes priekšsēdētājs, vides ministrs Raimonds Vējonis.
Neoficiāli signāli no avotiem TP liecina, ka arī pirmdien valdībā, visticamāk, netiks panākta vienošanās par N. Jezdakovas iecelšanu amatā. Draudi valdībai šā iemesla dēļ tiek noliegti, jo visas koalīcijas partijas, arī TP un ZZS, ir ieinteresētas, lai Valda Dombrovska (JL) valdība pieņem 2010. gada budžetu, kas Saeimā varētu notikt decembra sākumā.
Jautāts, kādēļ TP tā iestājas par Dz. Jakāna interesēm, M. Segliņš Neatkarīgajai palaboja, ka "TP iestājas par tiesiskumu". Tikmēr finanšu ministrs E. Repše norādīja uz "nopietnu risku un aizdomām", kad Neatkarīgā viņam vaicāja, vai valdības sēdē piektdien minētie fakti neliecina par iespējamām koruptīvām shēmām VID. "Man kā ministram ir jānovērš visi priekšnosacījumi tam," teica E. Repše. Ja TP un ZZS bloķēs lēmumu par VID pagaidu vadītāja iecelšanu, finanšu ministrs pats esot tiesisks uzņemties daļu šo funkciju, bet izņēmums esot tās funkcijas, kas saistītas ar nodokļu iekasēšanas uzraudzību, kas E. Repši darot bažīgu.
Uz "augstu korupcijas risku VID" šā gada jūlijā atzinumā norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Biroja priekšnieka Normunda Vilnīša parakstītajā atzinumā, kas ir Neatkarīgās rīcībā, uzsvērts, ka "VID augstākās amatpersonas nav piemērojušas atbilstošus kontroles mehānismus, lai novērstu koruptīvu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu VID".
VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) darbs nodokļu lietu izmeklēšanā vērtējams kā neapmierinošs nesamērīgi lielā uzsākto kriminālprocesu skaita pieauguma un zemā kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaita dēļ, uzskata Ģenerālprokuratūra. Šī tendence raisa pamatotas bažas par koruptīviem darījumiem VID FPP, kur amatpersonas varētu mērķtiecīgi vilcināt kriminālizmeklēšanu, lai iestātos noilgums vai vēlāk tiktu apgrūtināta pierādījumu gūšana un faktisko apstākļu noskaidrošana, Neatkarīgajai norāda zinātāji, kuri tomēr nevēlas oficiāli komentēt šo informāciju.
Kā piemērs tiek minēts fakts, ka kopumā Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūras (FENIP) uzraudzībā atrodas 789 kriminālprocesi, kuros izmeklēšanu veic VID FPP procesuāli pilnvarotas amatpersonas. Par spīti šim lielajam izmeklējamo lietu skaitam, 2009. gada pirmajos sešos mēnešos FENIP kriminālvajāšanai no VID FPP saņēmusi tikai 14 kriminālprocesus, no kuriem tikai deviņi ierosināti par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. "Liela daļa no uzsāktajiem kriminālprocesiem, par spīti uzraugošo prokuroru norādījumiem aktivizēt darbu, praktiski netiek izmeklēti," secina Ģenerālprokuratūra.
Šobrīd 22 VID darbiniekiem kādā kriminālprocesā piemērots aizdomās turamā statuss, četriem piemērots apsūdzētā statuss, viens apcietināts, bet vēl vienam – noteiktās nodarbošanās aizliegums. Turklāt tiem 26, kuriem ir aizdomās turamā vai apsūdzētā statuss, dienesta vieta VID ir saglabāta, liecina Neatkarīgās rīcībā esošie dati par šā gada augustu. To, ka atsevišķos gadījumos informācija par VID amatpersonu koruptīvām darbībām pārbaudīta nesamērīgi ilgi, pārbaudē konstatējusi arī Ģenerālprokuratūra, secinot, ka "tas ļauj šīm amatpersonām turpināt noziedzīgus nodarījumus". Piemēram, vienā no operatīvās uzskaites lietām konstatēts, ka informācija par VID amatpersonas iespējamo kukuļņemšanu saņemta 2004. gadā, atkārtoti – vēl arī 2007. gadā, bet pārbaude uzsākta tikai 2008. gadā.