Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir nobažījies par iestādes darbinieka drošību, kuru saskaņā ar finanšu ministra Einara Repšes (JL) šodien valdības sēdē sacīto bijis paredzēts rotācijas kārtībā iecelt vadošā amatā VID, bet kurš, pēc ministra teiktā, "ticis pamatīgi iebiedēts".
"Ja Repše izsaka valdības sēdē šādus izteikumus un viņa rīcībā, acīmredzot, ir kāda informācija par to, tad mums ir jautājums - vai viņš jau ir nodrošinājis apsardzi," aģentūrai LETA sacīja VID pārstāve Agnese Grīnberga.
Grīnberga sacīja, ka VID interesē, vai ministrs "ir rīkojies, lai nodrošinātu darbiniekam apsardzi", piebilstot, ka ministrs, saņemot informāciju par draudiem darbiniekam, varēja vērsties tiesībsargājošajās institūcijās. Ja Repše pie tiesībsargiem nav vērsies, tad VID grib saņemt informāciju par draudiem darbiniekam, lai varētu garantēt viņa drošību.
Ja ministra teiktais atbilst patiesībai, tad, VID ieskatā, "vispirms ir jārūpējas par darbinieka drošību, nevis par to jāstāsta valdības sēdē", sacīja Grīnberga.
VID rīcībā šādas informācijas par apdraudējumu kādam tās darbiniekam neesot.
Finanšu ministra preses pārstāvis Alekss Jarockis aģentūrai LETA sacīja, ka ministra šodien valdības sēdē minētais puisis bija piekritis strādāt viņam piedāvātajā amatā, bet pēc brīvdienām, kurās pie viņa bijuši ''ciemiņi'', no Repšes piedāvājuma atteicies. Pēc Jarocka teiktā, šī iemesla dēļ darbinieka drošība nav apdraudēta, jo viņš no piedāvājuma ir atteicies.
Ja VID darbinieks, kura identitāti Jarockis neatklāja, amatam būtu piekritis, tad būtu pamats runāt par to, vai ir nepieciešams garantēt viņa drošību.
LETA jau ziņoja, ka Repše gribējis veikt rotāciju VID, taču viņa noskatītais kandidāts kādam augstam amatam ticis pamatīgi iebiedēts. Repše šodien valdības sēdē ministriem stāstīja, ka bija noskatījis "puisi kā ozolu", taču pie viņa ieradušies ciemiņi, kas amata kandidātu tā nobiedējuši, ka viņš tagad negribot rādīties ne vien VID, bet vispār Rīgā.
Ministrs valdības sēdē citēja no Ģenerālprokuratūras saņemtu vēstuli par VID Finanšu policijas pārvaldes (FPP) un Muitas kriminālpārvaldes darbu. Vēstulē, piemēram, esot minēts, ka atsevišķos operatīvās darbības procesos, kas uzsākti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, neesot noskaidroti vai arī nepilnīgi noskaidroti pierādījumi par to uzņēmumu un atbildīgo darbinieku prettiesisko rīcību, kas faktiski izvairās no nodokļu nomaksas. Repše citēja arī vairākas citas nepilnības VID darbībā.
Viņš sacīja, ka minētajā Ģenerālprokuratūras vēstulē norādīts, ka, vērtējot FPP darba efektivitāti un kvalitāti, konstatēta pārlieku ilga pirmstiesas izmeklēšana un tam sekojošs lietvedībā esošo kriminālprocesu skaita pieaugums. Tāpat iestādes darbs nodokļu lietu izmeklēšanā tiek vērtēts kā neapmierinošs nesamērīgi lielā uzsākto kriminālprocesu skaita pieauguma un zemā kriminālvajāšanai nosūtīto kriminālprocesu skaita dēļ.
Vēstulē rakstīts, ka Operatīvās izlūkošanas nodaļas lietvedībā ilgstoši atrodas vairākas operatīvās uzskaites lietas un arī kriminālprocesi par tādu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, kas faktiski neveic saimniecisko darbību, bet to konti bankās tiek izmantoti naudas plūsmas noformēšanai mākslīgi izveidotu fiktīvu darījumu shēmās.
Operatīvās un izmeklēšanas darbības nav pietiekami efektīvas, lai noskaidrotu noziedzīgajos nodarījumos iesaistītās personas un savāktu pietiekamus pierādījumus šo personu saukšanai pie kriminālatbildības, teikts Ģenerālprokuratūras vēstulē.
Repše lasīja, ka pārbaudē konstatēta arī vāja FPP Iekšējās drošības daļas operatīvās darbības rezultativitāte. Atsevišķos gadījumos informācija par VID amatpersonu koruptīvām darbībām pārbaudīta nesamērīgi ilgi, kas ļauj šīm amatpersonām turpināt noziedzīgus nodarījumus. Piemēram, vienā no operatīvās uzskaites lietām konstatēts, ka informācija par VID amatpersonas iespējamo kukuļņemšanu saņemta 2004.gadā, atkārtoti 2007.gadā, bet pārbaude uzsākta tikai 2008.gadā.
Tāpat finanšu ministrs citēja no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Normunda Vilnīša saņemto vēstuli, kurā tiek vērtēta VID amatpersonu darbība. Vilnītis informējis ministru, ka biroja normālu darbību apgrūtina VID mērķtiecīgi veiktās darbības, kas tieši vērstas ne tikai pret atsevišķām NKAB amatpersonām, bet arī pret visu biroju kopumā. KNAB radušās šaubas par VID darbības tiesiskumu un pamatotību.
Vilnītis informē Repši, ka KNAB, veicot izmeklēšanu un operatīvo darbību, konstatējis, ka arvien vairāk noziedzīgus nodarījumus valsts institūciju dienestā izdara VID, informējot par uzsāktajiem kriminālprocesiem saistībā ar VID.
Pēc valdības sēdes Repše žurnālistiem atzina, ka pēc iepazīšanās ar minēto informāciju viņam ir aizdomas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem VID paspārnē. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka patlaban tās ir tikai aizdomas, kuru pārbaudīšanai viņš arī uzsācis minētās darbības.
Lai arī tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina, ka Repše runājis "briesmu lietas", viņš uzskata, ka pārmetumiem trūcis konkrētības. "Repše kaut ko nolasīja no lapas, tās nebija liecības," sacīja politiķis.
Savukārt, komentējot stāstu par iebiedēto puisi, tieslietu ministrs sacīja: "Ja jau nobijās, tad nebija kā ozols. Masa bija, dūšas nebija."
Segliņš uzsvēra, ka ir tikai normāli vēlēties uzklausīt arī otru pusi, proti, no amata atstādināto Jakānu.