4.novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepazīšanās vizītē apmeklēja Lietuvu un tikās ar augstākajām Lietuvas amatpersonām - prezidenti Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitė), premjerministru Andrju Kubiļu (Andrius Kubilius) un ārlietu ministru Audroņu Ažubali (Audronius Ažubalis).
Tiekoties ar Lietuvas prezidenti, E.Rinkēvičs pauda patiesu gandarījumu par lieliskajām attiecībām ar Lietuvu un pauda apņēmību tās attīstīt tālāk. Latvijas ārlietu ministrs izteica atzinību par veiksmīgo Lietuvas prezidentūru Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO). Tika pārrunāta ekonomiskā un finanšu situācija Latvijā un Lietuvā, kā arī attīstības tendences Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā.
Lietuvas premjerministrs A.Kubiļus tikās ar Latvijas ārlietu ministru Biržos un uzsvēra Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības nozīmi reģionālās integrācijas veicināšanā un dzīves līmeņa atšķirību mazināšanā. Šajā kontekstā Latvijas ārlietu ministrs izcēla Ziemeļu Ministru padomes biroju darbības Baltijas valstīs lomu un pauda cerību, ka biroji sekmīgi turpinās darbu.
Sarunā ar Lietuvas ārlietu ministru E.Rinkēvičs akcentēja nepieciešamību kopīgi strādāt pie Baltijas reģionam nozīmīgu projektu īstenošanu enerģētikas un transporta infrastruktūras jomā. Latvijas ārlietu ministrs norādīja uz ES finansējuma izšķirošo lomu tādu reģionālas nozīmes enerģētikas un transporta projektu kā sašķidrinātās gāzes termināļa, dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” u.c. īstenošanā.
Apspriežot Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus attiecībā uz ES daudzgadu budžeta veidošanu, kohēzijas un kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu, abi ministri pauda apņemšanos koordinēt sadarbību, lai panāktu labākus un taisnīgākus nosacījumus Latvijai un Lietuvai šo līdzekļu saņemšanā. E.Rinkēvičs un A.Ažubalis atzīmēja, ka laikā, kad tikuši īstenoti sāpīgi nacionālo budžetu konsolidācijas pasākumi, EK ierosinātais kohēzijas finansējuma saņemšanas ierobežojums 2,5% no iekšzemes kopprodukta nevar tikt uztverts ar sapratni.
Īpaša uzmanība sarunās tika veltīta pieredzes apmaiņai saistībā ar abu valstu gatavošanos prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Latvija prezidējošās valsts pienākumus ES pildīs 2015.gada pirmajā pusē, savukārt Lietuva divus gadus agrāk – 2013.gadā.
Divpusējo attiecību jomā Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri uzsvēra ziņojuma par abu valstu sadarbības perspektīvām nozīmi, kuru izstrādi tuvākajā laikā pabeigs Latvijas un Lietuvas premjeru pilnvaroti pārstāvji. Ziņojumā tiks sniegti konkrēti ierosinājumi abu kaimiņvalstu sadarbības tālākai padziļināšanai. Latvijas ārlietu ministrs ielūdza A.Ažubali ierasties oficiālā vizītē Latvijā. Lietuvas ārlietu ministrs pauda pārliecību, ka Latvijas un Lietuvas Jūras robežas līguma stāšanās spēkā būtu nozīmīgs politisks solis abu valstu attiecību tālākā nostiprināšanā.
Ministri apmainījās viedokļiem par starptautiskās un drošības politikas jautājumiem, pārrunāja attiecību attīstību ar Krieviju un ES Austrumu partnerības reģiona valstīm, kā arī gatavošanos NATO samitam 2012.gadā. Abi ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstu vienotībai ir būtiska nozīme, iestājoties par NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas Baltijas valstīs turpināšanu. Puses apsprieda gatavošanos EDSO Ministru Padomes sanāksmei, kas š.g. 6.-7.decembrī notiks Viļņā.
Lietuva ir Latvijas nozīmīgākā ārējās tirdzniecības partnervalsts, jau vairākus gadus nemainīgi ieņemot pirmo vietu Latvijas importā un eksportā. Latvijas eksports uz Lietuvu ir sasniedzis pirmskrīzes līmeni, šī gada pirmajā pusgadā pieaugot par vairāk nekā 50% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.