Valdības iecerētā konsolidācija var izraisīt sociālos nemierus
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dialogs ar valdību par budžeta jautājumiem ilgstoši nav bijis apmierinošs, taču pašlaik tas ieguvis īpašu asumu. Izskan pat neslēpti brīdinājumi par sociālo nemieru iespējām, ja turpināsies aizmuguriska līdzekļu pārdale par sliktu pašvaldībām.
LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis Neatkarīgajai atzina, ka valdības mēģinājums paslepšus pieņemt lēmumus, kas ietekmē visus Latvijas iedzīvotājus, ir šokējošs.
«Konsolidācija skar visus Latvijas iedzīvotājus. Vai mums tas jāuzzina tikai tad, kad jau būs pieņemts lēmums, saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem? Tad mūs nostādīs fakta priekšā? Tad pasakiet, ka mēs ne ar vienu nerunāsim! Vai arī, otrs variants, – izrunājamies, lai esam informēti par iespējamām sekām,» viņš valdības virzienā adresē virkni pārmetošu jautājumu.
Informāciju par iespējamo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali par sliktu pašvaldībām otrdien skaļi izpauda Rīgas mērs Nils Ušakovs. Viņš nosauca arī skaitļus – no pašreizējiem 82 procentiem nākamgad valdība pašvaldībām vēloties piešķirt tikai 77 procentus. Vakar gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, gan premjers Valdis Dombrovskis klāstīja, ka 2012. gada budžeta konsolidācija nenotiks uz pašvaldību rēķina, tomēr arī neprecizēja, uz kā rēķina un kādā veidā tad valsts budžets tiks samazināts.
Piemēram, E. Sprūdžs centās mierināt, sakot, ka «pašvaldībām pašlaik nav pamata nopietnam satraukumam, viss konsolidācijas smagums negulsies uz pašvaldību pleciem». Tomēr valdības pārstāvjiem nācās atzīt, ka N. Ušakova publiskotie skaitļi esot nosaukti kā viens no variantiem.
Lai valdībai demonstrētu, ka pašvaldības negrasās bankrotēt klusējot, šodien Rīgas domē notiek LPS ārkārtas domes sēde, uz kuru uzaicināti arī V. Dombrovskis un E. Sprūdžs. «Pašvaldībām nav pieņemami, ka budžeta konsolidācijas pasākumi nav apspriesti ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem. Nav pieņemami, ka tiek plānots konsolidācijas smagumu pārlikt uz pašvaldībām,» pamatojusi LPS priekšsēža padomniece Olga Kokāne.
A. Jaunsleinis sarunā ar Neatkarīgo izteica cerību, ka valdība vismaz uzklausīs pašvaldību argumentus, pat ja izlems rīkoties pēc sava prāta. V. Dombrovskis vakar Vienotības mājaslapā solīja, ka konsolidācijas apmērs būs sarunu temats ar LPS, bet N. Ušakova vadīto Saskaņas centru aicināja nepolitizēt šo jautājumu. «Jā, manā rīcībā ir neoficiāla informācija. Jūsuprāt, tas ir normāli?» par pašreizējo dialogu ar valdību sacīja N. Ušakovs. «Dombrovskis tagad maldina sabiedrību. Mēs zinām, kas notiek, ja saka – tas ir tikai viens no variantiem. Tieši to variantu arī pieņem,» viņš ironiski piebilda.
Tikmēr pašvaldības gaida reālus piedāvājumus no valdības, jo pašlaik tām nav skaidrs, cik daudz naudas būs to rīcībā 2012. gadā. Piemēram, Neretas novada pašvaldības finanšu nodaļas vadītāja Ilona Strade sacīja – protams, kamēr informācijas par konsolidācijas apmēriem nav, pašvaldība nevar spriest par sava budžeta sadalījumu.
LPS uzskata, ka valdības rīcība apdraud iespēju turpmāk saglabāt sociālo mieru. Kas notiks, ja LPS dialogs ar valdību izvērtīsies par spēli vienos vārtos – par sliktu pašvaldībām? A. Jaunsleinis atbildēja: «Ir jāsaprot, ka pastāv minimālais līdzekļu daudzums, kas nepieciešams, lai nebūtu sociālie nemieri. Cilvēkam, kurš vēlas paēst, nevaru pateikt, ka pietiks, ja es ar viņu izrunāšos. Protams, ir arī jāaprunājas, bet viņš grib maizi, un maizes gabaliņš kaut ko maksā.»
A. Jaunsleinis un N. Ušakovs ir vienādās domās, ka valdības plāni liecinot – lielāko daļu no konsolidācijas iecerēts veikt, vienlaikus samazinot pašvaldību ieņēmumu bāzi (proti, pašvaldību daļu no IIN) un samazinot valsts atbalstu sociālās drošības pasākumiem. «Konsolidācija paredzēta uz pašvaldību rēķina sociālajā jomā, cik mums ir informācija,» Neatkarīgajai vakar turpināja apgalvot N. Ušakovs. Viņš pieļāva, ka tādējādi tiks samazinātas dotācijas ceļu uzturēšanai, skolotāju algām, sabiedriskajam transportam. «Ja cilvēks gribēs emigrēt uz Īriju vai Angliju, tad pēc konsolidācijas viņam būs jāiet kājām uz Rīgu, jo sabiedriskais transports kursēs vēl retāk nekā tagad. Cilvēki dzīvos kā 18. gadsimtā,» Rīgas mērs brīdināja.
A. Jaunsleinis par budžeta konsolidācijas iespējamām sekām izteicās ne mazāk pesimistiski: «Kādam krīze tikai sāksies, ļoti nopietna krīze, bet sabiedrība nav to pelnījusi. Kāpēc tad mēs jau trīs gadus esam mocīti šajā valstī?»
N. Ušakovs atzina, ka Rīga, iespējams, varētu neuztraukties par valdības rīcību, taču galvaspilsēta ir solidāra ar pārējām pašvaldībām. «Tie plāni, kas pašreiz tiek attīstīti, ļoti negatīvu iespaidu atstās arī uz Rīgu, bet Rīga izdzīvos. Mēs visas sociālās saistības izpildīsim, bet nevarēsim remontēt skolas, bērnudārzus, kultūras iestādes, kā bija iecerēts. Visa līdzšinējā konsolidācija jau ir notikusi uz pašvaldību rēķina. Piemēram, 2009. gadā 61 % no konsolidācijas veica uz pašvaldību rēķina. Šajā situācijā pārlikt slogu uz pašvaldībām ir bezatbildīgi. Vai valdības pārstāvji dzīvo vienā valstī, pašvaldību iedzīvotāji – citā valstī?» jautāja mērs.
Rīgas budžets krīzes gados ir sarucis no 600 miljoniem līdz 400 miljoniem latu. Iespējamā IIN pārdale no 82 līdz 77 procentiem Rīgai nozīmē 13–14 miljonus latu mazāk nekā līdz šim. Tomēr Rīga spējusi panākt budžeta palielinājumu līdz 450 miljoniem latu, un arī tās budžeta deficīts ir trīsreiz mazāks nekā valstij.