Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Dānijas premjerministre Helle Torninga-Šmita (Helle Thorning-Schmidt) piektdien pārrunāja nākamo Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvu, gaidāmās Dānijas prezidentūras ES prioritātes 2012.gada pirmajā pusē, kā arī abu valstu sadarbību NATO ietvaros.
Premjers žurnālistiem pēc tikšanās sacīja, ka valdība Dānijā izveidota tikai dažas nedēļas iepriekš, tādēļ Latvija pozitīvi uztver šīs valsts premjeres viesošanos Latvijā.
Dombrovskis pastāstīja, ka ar Torningu-Šmitu pārrunātas Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības. Viņš atzina, ka abu valstu attiecības ir labas, kā arī vērsa uzmanību uz to, ka ir iespējams strādāt pie savstarpējo ekonomisko attiecību padziļināšanas. Viens no sadarbības virzieniem, ko amatpersonas pārrunājušas, ir zaļā izaugsme, proti, Latvija varētu pārņemt Dānijas pieredzi atjaunojamo energoresursu attīstībā un energoefektivitātē.
Pēc Latvijas valdības vadītāja teiktā, ar Dānijas premjerministri runāts arī par gaidāmās Dānijas prezidentūras ES prioritātēm. Viņš norādīja, ka Dānija savas prezidentūras laikā izvirza mērķi sasniegt būtisku progresu jautājumā par nākamo ES finanšu perspektīvu.
Latvijas Ministru prezidents norādīja, ka Latvija turpinās atbalstīt iniciatīvas, kas veicina ekonomisko sadarbību ES tirgū, taču uzsvēra, ka nākamā ES daudzgadu budžeta kontekstā Latvijai bažas raisa divi jautājumi – Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums lauksaimniecības tiešmaksājumiem un kohēzijas finansējuma jautājums.
„Lai visas ES dalībvalstis varētu kā līdzvērtīgi partneri konkurēt ES tirgū, nepieciešami vienlīdzīgi nosacījumi, taču lauksaimniecības jomā Latvijas zemnieki pašlaik saņem vismazākos tiešmaksājumus, un no EK pašreizējā piedāvājuma noprotams, ka šo situāciju plānots saglabāt arī nākamajā periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Latvijai un pārējām Baltijas valstīm, tas nav pieņemams, tādēļ kopīgi aizstāvēsim savas intereses šogad un nākamgad plānotajās ES budžeta diskusijās,” uzsvēra V.Dombrovskis.
Tāpat Latvijai nav pieņemams arī EK piedāvājums noteikt griestus kohēzijas finansējumam, kas būtiski samazinātu no 2014. līdz 2020. gadam Baltijas valstīm pieejamā kohēzijas finansējuma apjomus, bet vislielākais samazinājums paredzēts tieši Latvijai. V.Dombrovskis norādīja, ka šāds nosacījums ir pretrunā ar kohēzijas politikas mērķi – veicināt nabadzīgāko reģionu attīstību, lai samazinātu atšķirības.
Savukārt pārrunājot Latvijas un Dānijas divpusējo sadarbību, V.Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija saskata nozīmīgu potenciālu divpusējo ekonomisko attiecību paplašināšanā ar Dāniju, it īpaši jomās kas saistītas ar atjaunojamo enerģiju, videi draudzīgām tehnoloģijām un energoefektivitāti.
Latvijas Ministru prezidents pauda arī atzinību par abu valstu sadarbību NATO ietvaros un izteica pateicību Dānijai par tās atbalstu Baltijas valstu gaisa telpas kontrolē. Dānijas Karaliskie gaisa spēki šī gada 2. septembrī NATO Baltijas gaisa telpas kontroles ietvaros uzsāka patrulēšanu Baltijas valstu gaisa telpā ar mērķi nodrošināt gaisa telpas drošību.
Torninga-Šmita žurnālistiem pastāstīja, ka tikšanās laikā ar Latvijas premjeru pārrunāti vairāki svarīgi jautājumi. Viens no būtiskākajiem bija Dānijas ES prezidentūra un tās izvirzītie mērķi.
Dānijas premjerministre sacīja, ka būtiski būs jautājumi par to, kā pārvarēt krīzi Eiropā un kā stiprināt ES vienoto tirgu. Pēc viņas teiktā, vienotā tirgus kontekstā ir jāpārskata vairāki jautājumi, kas skar ekonomikas izaugsmi, piemēram, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un digitalizācija.
Amatpersonas runājušas arī par nākamo ES daudzgadu finanšu ietvaru. Pēc Torningas-Šmitas minētā, dažām ES valstīm šajā jautājumā var būt atšķirīgi viedokļi, taču ir iespējams arī atrast kopīgus saskarsmes punktus, lai varētu diskutēt un ieklausīties viens otra viedoklī.
Viņa arī piebilda, ka ar Dombrovski runāts par zaļo izaugsmi, savstarpēju informācijas apmaiņu, kā arī sadarbību NATO ietvaros ‒ Dānijas patruļas misijas pagarināšanu.
Torninga-Šmita arī izteica atzinību par Latvijas sasniegto krīzes pārvarēšanā, konsolidējot budžetu. Viņa atzina, ka tas bija nepieciešams, lai arī grūts solis, taču tas ir veiksmīgi izdarīts.
Jau vēstīts, ka Dānijas premjere ir pirmā ārvalstu valdības vadītāja, kas ierodas vizītē Latvijā kopš Dombrovska atkārtotas apstiprināšanas Ministru prezidenta amatā.
H.Torningas-Šmitas vadītā valdība tika apstiprināta šī gada 3. oktobrī un vizīte uz Latviju bija viena no viņas pirmajām ārvalstu vizītēm. Savukārt V.Dombrovskis 31. oktobrī viesosies Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā, lai piedalītos Ziemeļvalstu un Baltijas valstu premjerministru ikgadējā sanāksmē.