Vējonis: "Koalīcijai nav mugurkaula" [pilns intervijas teksts]

Intervija ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.

– Ja otrdien tiks apstiprināta valdība, tajā vairs nebūs ZZS. Kāpēc, jūsuprāt, tā ir noticis?

– Tāda ir vēlētāju griba. Iespējams, ar vēlētājiem ir veiktas manipulācijas, iespaidojot viņus ar pasakām par oligarhiem un par viņu varu, kas it kā ietekmē visu valsti. Priekšvēlēšanu diskusijās premjerministrs Valdis Dombrovskis gan nevarēja nosaukt nevienu Ministru kabineta lēmumu, kas būtu pieņemts par labu oligarhiem. Bet pīlītes tiek pūstas joprojām, un tās atrod dzirdīgas ausis. Taču brīžos, kad Dombrovska valdība varēja krist, jo vajadzēja pieņemt dažādus smagus lēmumus, mēs tomēr, domādami par valsti kopumā un situācijas stabilizēšanu, strādājām kopā. Lēmumi nebija populāri, varbūt dažus varēja pieņemt citādā veidā, rezultātu tie ir devuši, un stabilitāte tomēr ir. Skumji, ka mūsu darbība nav novērtēta. Deviņus gadus esam bijuši koalīcijā, kopā tās ir septiņas vadības, tagad – nu labi – būsim konstruktīva opozīcija. Un koalīcijai viegli nebūs.

– Jūsu pārvaldītās sfēras nebija īpaši reprezentatīvas, toties smagas gan.

– Jaunajai koalīcijai šajās sfērās vajadzēs pieņemt lēmumus, par kuriem pirms vēlēšanām visi klusēja. Mēs uzstājām, ka tautai pirms vēlēšanām ir jāzina, kas notiks ar budžetu. Vispirms bija runa par 100 miljonu latu konsolidāciju, tagad jau dzirdam par 150 miljoniem latu, pirms vēlēšanām visi solīja, ka nodokļus nepaaugstinās, bet kas notiks īstenībā? Būdams ilgstoši šajā procesā, varu viennozīmīgi teikt, ka diemžēl tiks skartas sociāli jutīgās sfēras – sociālais budžets, izglītības sistēmas budžets, medicīnas budžets. Zaļzemnieki savulaik šīs sfēra sargāja. Tagad parādīsies tas, ka priekšvēlēšanu solījumi visdrīzāk neatbildīs reālajai situācijai. Galvenais, protams, bija cīnīties pret oligarhiem. Bet nebūsim naivi: tādi paši vai līdzīgi oligarhi ir sponsorējuši vienu vai otru partiju, tajā skaitā arī Zatlera Reformu partiju. Izrādās, tas viss ir pilnīgi normāli. Mēs taču redzam, ka jaunās koalīcijas veidošana ir cieši saistīta ar lielsponsoru interesēm. Kāpēc, piemēram, bija apstādinātas sarunas par koalīcijas veidošanu? Tāpēc, ka oligarhiem, kas kontrolē Zatlera partiju, nebija pieņemama tās atteikšanās no Satiksmes ministrijas.

– Nosauksiet šos iespējamos oligarhus?

– Domāju, ka tie ir saistīti ar Ventspili, iespējams, ar Stepanovu un Berķi, ar Lemberga oponentiem. Tāpēc jau arī notika šķelšanās Zatlera partijā, mēģinot nodrošināt kontroli pār Satiksmes ministriju, kas arī izdevās, pateicoties politiskajai korupcijai, kuras mērvienība ir sešas balsis Saeimā, kas tagad kontrolēs Satiksmes ministriju. Šādā situācijā runāt, ka tā ir tiesiskuma un reformu koalīcija, ir vismaz nekaunīgi.

– Jūsu iespējamais pēctecis VARAM – profesionālis uz visiem gaņģiem Edmunds Sprūdžs (ZRP) – vai viņš jelkad ir interesējies par vides jautājumiem? Varbūt viņš pat ir uzmeklējis jūs, lai, kā mēdz teikt, iebrauktu tēmā, kas, manuprāt, ir visai sarežģīta? Šķiet, ka vides aizsardzība nav tikai zilo karogu reprezentatīva pacelšana Jūrmalā, Liepājā vai Pampāļos.

– Neesmu manījis, ka Sprūdža kungs būtu interesējies par vides problēmām. Arī ZRP priekšvēlēšanu programmā par vides problēmām nav neviena vārda. Nezinu, ko domā Sprūdža kungs, jo mani nav piemeklējusi laime būt ar viņu pazīstamam, tāpēc secinājumus izdaru no tā, ko izlasu presē. Un šie secinājumi nav īpaši pozitīvi (neiet bizness, parādi, iespējama apdrošināšanas izkrāpšana). Tas manī vieš bažas par to, kas notiks ministrijā. Iespējams, viņš mēģinās bīdīt savas biznesa intereses, jo ministrija atbild arī par IT lietām, un viņš ir IT biznesa pārstāvis. Var būt interešu konflikts. Jācer, ka KNAB to visu pieskatīs.

– Kādi ir riski, ja pie ruļļiem ķeras nepieredzējis jaunulis?

– Tad var savārīt lielu putru. Vides aizsardzību var pataisīt par biznesorientētu lietu, vides aspektus noliekot tālākajā plauktā, izdarot tā, ka Latvijā viss notiek bez izvērtēšanas. Piemēram, kāds grib būvēt cūku audzēšanas kompleksu, viss lieliski, investīcijas, un kāda kuram daļa, ja apkārt dzīvojošie cilvēki tam pretosies? No vienas puses, mēs, protams, varam raudāt, ka mums Ozolsalā nav celulozes rūpnīcas. Mēs izvērtējām un secinājām: rūpnīcu var būvēt, bet ne ar tādu tehnoloģiju, proti, izmantojot nevis hloru, bet ozonu. Investori izvēlējās nebūvēt. Ja mēs šādus projektus uzlūkotu tikai no investīciju izdevīguma viedokļa, Daugava jau sen būtu beigta. Man nav bijis viegli strādāt valdībā, jo spiediens no ražotājiem bijis liels, un, ja pakļausies šim spiedienam, varam ieraudzīt visādus brīnumus.

– Pavisam nesen taču bija aktuāls tāds Daugavas bagarēšanas projekts. Tur taču tika solītas milzu investīcijas. Tikai tāds nieks – Daugava būtu nomērdēta. Par laimi, šo projektu valdība noraidīja.

– Jā, tā notika. Un vienu brīdi pats galvenais Daugavas racējs – Valērijs Štamers – bija Zatlera partijas biedrs.

– Turklāt balotējās uz ZRP valdi... Bet nu par kādu citu upi – Vaidavu. Kāpēc man šķiet, ka Vides ministrijas reakcija uz Vaidavas HES būvēšanu bija mazaktīva? Sabiedrības sašutums gan bija liels, jo atklājās, ka skaista upe tiek sabeigta kāda indivīda personisko interešu dēļ.

– Mazo hesu būvniecība kā tāda ir atļauta. Bet – ievērojot noteiktas prasības, kas neapšaubāmi ir augstas. Iespējams, tieši tāpēc jaunu hesu būvniecības pieteikumi nav bijuši. Konkrētais Vaidavas gadījums: labticīgais ieguvējs pirms desmit gadiem bija dabūjis atļauju pēc tā laika likumdošanas, visu šo periodu pagarinājis būvatļauju, līdz šogad uzsāka reālo būvniecību. Viņš it kā nav vainīgs, jo izmantoja likumā paredzētās tiesības. Tā, manuprāt, nav pareizākā vieta, kur būvēt HES, un, ja šodien tiktu pieprasīta atļauja tieši tur būvēt spēkstaciju, visticamāk, tā netiktu dota. Bet šogad to apturēt vairs nevarēja, jo būvatļauja bija izdota likumīgi. Juridiski mēs vērtējām šo gadījumu, taču izdarīt neko vairs nevarējām. Pēc šā trača mēs valdībā uzdevām Ekonomikas ministrijai veikt labojumus likumdošanā, lai nenotiktu šāda bezgalīga būvatļauju pagarināšana. Taču pagāja divi mēneši, bet līdz pat pēdējai valdības sēdei ministrs Kampars nebija iesniedzis priekšlikumus.

– Un kā uz šādām mazajām HES reaģē zivju resursu pētnieki?

– Lielākoties šie pētnieki atzīst, ka nekādi zaudējumi zivju resursiem netiek nodarīti, līdz ar to zivju ceļi uz hesiem nav jābūvē. Tāpēc vairāk nekā 140 mazie hesi, kas atrodas Latvijā, vairumā gadījumu ir bez zivju ceļiem. Pētnieki apgalvo, ka zivju resursu upēs ir ļoti maz, tāpēc zivju ceļi ir lieka greznība. Man gan ir ļoti laba sadarbība ar makšķernieku sabiedriskajām organizācijām, un tās apgalvo pretējo. Valsts nespēj ieguldīt zivju resursu pētniecībā nepieciešamās finanses, līdz ar to pētniecība nereti balstās uz virspusējiem datiem vai vispār uz bezdatu situāciju.

– Izskatās, pašvaldībām problēmu daudz. No Sprūdža dzirdami vien mierinājumi, ka viņš nemēģinās uzreiz pārvilināt pašvaldību vadītājus Zatlera Reformu partijā, bet par pašvaldību aktualitātēm gan viņš nerunā.

– Pašvaldības balsta valsti. Cik spēcīgas būs pašvaldības, tik spēcīga būs arī valsts. Bet drīz sāks, piedodiet, čakarēt pašvaldības, un es domāju, ka tā notiks, jo konsolidēt valsts budžetu bez pašvaldību čakarēšanas nebūs iespējams. Runa ir par iedzīvotāju ienākuma nodokļa kārtējo pārdali starp pašvaldībām un valsti: tagad ir 82% pašvaldībām un 18% valstij, bet ir redzēti projekti, kur šī proporcija būs 76% pret 24%.

– Tas nozīmē, ka pašvaldības būs spiestas saviem iedzīvotājiem pazemināt pakalpojumu līmeni, nogriezt pabalstus un tamlīdzīgi.

– Jā. Tajā pašā laikā valsts plāno atdot daudzas lietas, kas saistītas ar GMI – garantēto minimālo ienākumu nodrošināšanu, un tas būšot pašvaldību uzdevums izlemt, kam maksāt un kam nemaksāt, bet naudu tam līdzi nedos. Valsts plāno arī samazināt transporta dotācijas. Viss kopumā pasliktinās dzīvi pašvaldību iedzīvotājiem. Ja ministrija neaizstāvēs pašvaldības, tad nu... Valsts ne vienmēr ir pretimnākoša pašvaldībām. Lai kļūtu par pašvaldību lietu ministru, šis gods, patiesību sakot, ir jānopelna.

– Kāda situācija Latvijā ar neatjaunojamiem dabas resursiem? Tikko uzzinājām, ka Ministru kabinets atbalstīja SIA Pļaviņu DM priekšlikumu privatizēt dolomīta raktuves Karjers Aiviekste 172,8 hektāru platībā Krustpils novada Variešu pagastā. Kārtējo reizi par sviestmaizi?

– Tā sanāk. Bet citas dolomīta raktuves jau bija atdotas privatizācijai. Taču, ja valsts atdod kādu objektu privatizācijai, tad valstij arī vajadzētu no šīm darbībām gūt kādu labumu... Tomēr laikam veltīgi gaidīt no Ekonomikas ministrijas valstij izdevīgus nosacījumus, jo otrā galā, piedodiet, ir sponsori.

– Kādi sponsori?

– Vienotības sponsori. Es savulaik rosināju dabas resursu nodokļu pacelšanu, bet tas nekad negāja cauri, jo Ekonomikas ministrija šos centienus vienmēr nozāģēja saknē. Sākot no jaunā gada, būs nodoklis 15 santīmi (līdz šim bija 12 santīmi) par katru iegūto dolomīta kubikmetru, kamēr Igaunijā, piemēram, šī takse ir divi lati. Bet pie mums tik un tā brēc, ka nevar paaugstināt šo nodokli, jo tad tikšot iznīcināta nozare.

– Toties dabas resursus gan var iznīcināt... Kā kopumā vērtējat valdības veidošanas procesu?

– Kā zema līmeņa cirka izrādi. Protams, cepuri nost Valda Dombrovska priekšā, jo viņš nemitīgi meklēja risinājumus, lai paplašinātu un stabilizētu koalīciju. Viņš zina, ko tas viss nozīmē, jo ir gājis cauri smagiem periodiem. Tomēr man nepatīk tas, ka viņš pārāk pakļaujas viena cilvēka iegribām, proti, Zatlera iegribām. Ja Zatlers pasaka: nē, tā nebūs!, tad viss stāsts automātiski izbeidzas, jo, redzat, tur ir tārpi.

– Vai politiķis, jūsuprāt, drīkst spļaut ārā to, kas pirmais gadās uz mēles?

– Tas, ko pateica Zatlers, bija diezgan zemiski. Jo viņš, ar tārpiem salīdzinādams Zaļo un zemnieku savienību, apvainoja ne tikai Jāni Dūklavu un ZZS kopumā, bet arī tos cilvēkus, kas balsoja par šo politiskos spēku. Arī kopumā šāda teiciena izmantošana neparāda augstu inteliģences līmeni. Laikam mamma mājās nav audzinājusi šo cilvēku. Ja veči piedzeras, tad viņi cits citu apsaukā ne tādiem vārdiem vien. Bet cilvēks, kurš bijis Valsts prezidents... Protams, var būt naids vai nepatika pret kādu cilvēku, tomēr publiskajā telpā tā runāt nav pieņemami. ZZS lems, kā reaģēt uz šo izlēcienu, lūgs to izvērtēt arī Saeimas mandātu un ētikas komisijai. Bet valdības veidošanas process bija saraustīts – no ZRP simpātijām pret SC, kur tikai tanki mūs var šķirt, līdz pilnīgi pretējām izpausmēm. Tik netīrs un haotisks valdības veidošanas process nav bijis nekad kopš neatkarības atgūšanas laika. Tas ir arī sašķēlis sabiedrību.

– Kā jūs to domājat?

– Visu laiku vairāk vai mazāk ir risinājies sabiedrības integrācijas process, nebija krasa pretnostatījuma latvieši pret krieviem. Bet, pateicoties Zatlera nepārdomātajai rīcībai potenciālās koalīcijas veidošanā, šis pretnostatījums ir saasināts. Atkal esam atmesti atpakaļ sabiedrības saliedēšanas procesa veicināšanā.

– Varbūt Zatlera zvaigžņu komanda visu vērsīs par labu... Lielas cerības ir uz Sprūdža kungu, par kuru Zatlers ir izteicies, ka viņš ir tāds cilvēks, kurš dzīvē visu sasniedzis pats.

– Es arī dzīvē visu esmu sasniedzis pats. Bet Sprūdža kungs jau sākotnēji tēmēja uz ministru prezidenta vietu... Izskatās gan, ka ZRP vadījusies pēc atlikuma principa: tā kā Sprūdža kungam neiespīdējās ministru prezidenta postenis, nu labi – liekam viņu iekš VARAM! Puisis pārzina IT jomu, Vides ministrija par to atbild, nu tad – aiziet!

– Vai jūsu pārstāvētā Zaļā partija negrasās atšķelties no ZZS? Kuluāros klīda tādas runas.

– Nē, tās ir tikai baumas. Tā bija apzināta Vienotības un ZRP retorika, arī mediji piemeta savu pagalīti ugunskurā. Kāds pat izdomāja: lai zaļie nošķeļas, iedosim viņiem kādu amatu. Tādus soļus mēs nekad neesam plānojuši spert, jo mēs domājam ilgtermiņā, nevis īstermiņā. Īstermiņā jau būtu kārdinoši: iedos mums kādu amatu, būsim tā saucamajā koalīcijā. Bet tā būtu nodevība pret vēlētājiem, jo viņi ir balsojuši par ZZS, nevis atsevišķi par katru šīs apvienības sastāvdaļu.

– Bija dzirdēti pieņēmumi, ka jūsu apvienībai būtu labāk, ja jūs attālinātos no Aivara Lemberga.

– Ko nozīmē – attālināties no Lemberga? Partija Latvijai un Ventspilij (LuV) ir mūsu sadarbības partnere, bet runāt par to, ka Lembergs ietekmē visus procesus valstī, ir diezgan muļķīgi. Kā jau teicu, priekšvēlēšanu periodā pat Dombrovskis nevarēja apstiprināt aizdomas, ka Lemberga interesēs būtu pieņemts kaut jel viens valdības lēmums. Kad bijām koalīcijā, tad gan Lembergs aktīvi piedalījās mūsu valdes sēdēs. Ne vienmēr viņa viedoklis saskanēja ar zaļo vai ZZS kopīgo viedokli. Arī Lembergs nereti medijos ir izteicies, ka ZZS nav pietiekami izvērtējusi vienu vai otru lietu, ko viņš ierosinājis. Tomēr mēs esam divu partiju apvienība, kas ņem vērā sadarbības partneru – partijas Latvijai un Ventspilij un Liepājas partijas – domas. Tagad Aivars Lembergs ir apliecinājis, ka viņš aties no aktīvas darbības partiju apvienībā, mēs ikdienā vairāk komunicēsim ar LuV pārstāvi Gunti Blumbergu. Lembergs darbosies vairāk Ventspilī, gatavodamies pašvaldību vēlēšanām.

– Tad, ka Aivars Lembergs paziņoja, ka tomēr nekandidēs Saeimas ārkārtas vēlēšanās, jūs un Augusts Brigmanis bijāt acīmredzami saskumuši par šo faktu. Vai cerējāt, ka, Lembergam atrodoties vēlēšanu listē, jums būtu vairāk vietu parlamentā?

– Vairums ZZS valdes locekļu uzskatīja, ka šī būtu īstā reize, kad Lembergam piedalīties. Jā, mēs nebijām priecīgi par šo situāciju. Uzskatu, ka Lemberga startēšana vēlēšanās būtu devusi pozitīvu pienesumu.

– Publiskajā telpā patlaban runā par laikraksta Diena eksperimentu, kurā esot atklājies, ka jūsu partijas biedrs Viesturs Silenieks it kā piekritis piedāvājumam saņemt ziedojumu apmaiņā pret palīdzību tikt pie valsts pasūtījuma. Taču Dienas rakstā nav tieši pateikts, ka Silenieks tam būtu piekritis. Kā vērtējat šo pasākumu?

– Jebkurā gadījumā es norobežojos no tā, ko un ar ko Silenieks runājis. Ne ZZS, ne Latvijas Zaļā partija tādā veidā šādus jautājumus nerisina, vēl jo vairāk – runāt par to, ka mēs varētu ietekmēt valsts pasūtījumus. Bet nav noslēpums, ka ikvienai partijai, tajā skaitā arī ZRP un Vienotībai, tiek ziedoti prāvi līdzekļi, un neviens nav ieinteresēts nelegālos ziedojumos. Šādi pārkāpumi liedz iespēju partijām saņemt finansējumu no valsts budžeta. Mēs skatīsim Silenieka jautājumu valdes sēdē.

– Tie, kuri ziedo partijām naudu, vienmēr domā par to, ko labu konkrētā partija varētu izdarīt tā vai cita ziedotāja interesēs.

– Neapšaubāmi, lobismu meklē kompānijas, organizācijas un tamlīdzīgi. Bet lobēšana ir smalka lieta: kurā brīdī lobēšana kļūst par kukuļošanu? Mūsu valsts arī ir uzrunājusi lobētājus, lai tie palīdzētu mūs uzņemt NATO un tamlīdzīgi. Bet ja lobēšana notiks tikai kāda viena biznesa interesēs, tā vairs gluži nebūs lobēšana.

– Kā domājat, cik ilgs būs topošās koalīcijas mūžs?

– Ja ne ZZS, ne SC neatbalstīs valdību, ja šo spēku pārstāvji nebūs iesaistīti koalīcijā, valdībai strādāt būs ļoti sarežģīti. Opozīcija būs spēcīga un liela – 44 balsis, savukārt tikai 56 balsis – vārīgai pozīcijai. Koalīcijā ir daudz nepieredzējušu cilvēku, kas var savārīt ziepes ikdienas darbā vai radīt problēmas, pieņemot valsts budžetu. Var gadīties, ka uz ielām izies cilvēki, kas nebūs apmierināti ar valdības politiku. Ja kādu izšūpo no amata, koalīcija tajā brīdī sabrūk. Ja Zatlers piecērt kāju, visi dara tā, kā viņš pieprasa. Koalīcijai nav mugurkaula, ja visas partijas pakļaujas viena cilvēka iegribām. Visi ir gatavi sadarboties pat ar pārbēdzējiem – tikai tādēļ, lai pietiktu balsu koalīcijā. Tas ir nožēlojami. Bet, kā mēdz teikt: lai šai koalīcijai...

– ...vieglas smiltis.

– Nē, lai viņiem viegli klājas. Taču viegli viņiem nebūs. Nežēlosim. Šo Saeimu nebūtu žēl atlaist, jo tāda māžošanās nav bijusi pēdējos divdesmit gadus. Un, ja šo veidojumu mēs saucam par tiesiskuma un reformu koalīciju, tad es esmu vīlies šādā tiesiskumā un šādās reformās.