Valsts prezidents jūtami uzlabojis savu tēlu

Pēc trim dienām Andrim Bērziņam aprit pirmās 100 dienas Valsts prezidenta postenī. Lai gan 10. Saeimas balsojums, ar kuru A. Bērziņš augstajā amatā aizstāja savu priekšgaitnieku Valdi Zatleru, izraisīja lielu satraukumu sabiedrībā, kā arī netieši provocēja milzīgas pārmaiņas Latvijas politiskajā vidē, tomēr triju mēnešu laikā A. Bērziņam ir izdevies savu tēlu jūtami uzlabot.

Trijos prezidentūras mēnešos A. Bērziņš ir paguvis gan apmeklēt vairākas Latvijas pilsētas, tostarp, Jūrmalu, Jelgavu un Liepāju, gan arī tikties ar vairākiem ārvalstu prezidentiem, t. i., ar saviem kolēģiem no Igaunijas, Lietuvas, Gruzijas, Somijas, Horvātijas u.c. Tāpat Valsts prezidents ir viesojies Ādažu militārajā bāzē, piedalījies Zemessardzes 20. gadadienai veltītajā militārajā parādē, bijis Aglonas svētkos, kā arī atklājis renovēto Mākslas muzeja Rīgas biržas ēku un arī atjaunoto Rīgas 40. vidusskolu. Viena no svarīgākajām jaunā valsts vadītāja ārvalstu vizītēm bijusi Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī tikšanās Briselē ar augstākajām Eiropas Savienības amatpersonām.

Tiesa, vislielāko sabiedrības uzmanību šajos trijos mēnešos piesaistījusi A. Bērziņa atteikšanās no prezidenta algas par labu Latvijas lauku skolām, kā arī nevēlēšanās izmantot Jūrmalas rezidenci, kurai turklāt tika noņemts arī iepriekšējā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzliktais slepenības statuss. Kā Neatkarīgajai klāstīja A. Bērziņa pārstāve Līga Krapāne, šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi turpmākajai rezidences izmantošanai, tostarp apsverot iespēju šo ēku izīrēt vai pārdot izsolē. Tāpat A. Bērziņš būtu gatavs pēc prezidentūras beigām atteikties no privilēģijām uz valsts apmaksātu dzīvokli, taču šī iecere pagaidām izteikta tikai kā varbūtība.

Milzīga uzmanība bijusi pievērsta arī A. Bērziņa aktivitātēm, organizējot atlaistās Saeimas darba kārtību. Kā zināms, pēc tautas lēmuma izteikt neuzticību 10. Saeimai tieši Valsts prezidents bijusi augstākā instance, kas veidojusi parlamenta sēžu darba kārtību un sasaukusi atlaistās Saeimas sēdes.

Ne mazāk lielu uzmanību sabiedrība pievērsa arī A. Bērziņa nostājai koalīcijas veidošanas procesā. Prezidents deva partijām konkrētu laiku, kurā tām bija jāizšķiras par sadarbību ar nacionālo apvienību vai kreisā flanga spēkiem.

Tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums liecina, ka absolūtais vairākums jeb 84% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju šādu stingru Valsts prezidenta nostāju vērtē pozitīvi, 5% drīzāk negatīvi, bet 2% iedzīvotāju – ļoti negatīvi. Gandrīz desmitajai daļai jeb 9% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Savukārt kopējo Valsts prezidenta A. Bērziņa tēlu šobrīd pozitīvi vērtē 42% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem, 14% iedzīvotāju viņa veikumu pirmajos prezidentūras mēnešos vērtē drīzāk negatīvi, 5% – ļoti negatīvi, bet 39% aptaujāto nav konkrēta viedokļa par pašreizējā valsts vadītāja darbību.

***

Viedoklis

Raita KARNĪTE, ekonomiste:

– Man Andris Bērziņš simpatizē ar to, ka nav baidījies par dažādām norisēm paust stingru, noteiktu savu personisko viedokli. Šāda attieksme negadās bieži, jo vairākums valstsvīru pauž iemācītas standartfrāzes, bet jaunā Valsts prezidenta teiktajā ir sadzirdama personiskā attieksme. Tas rada cieņu un cerību, ka viņš spēs sniegt kādu labumu mūsu valstij.