Ministru prezidents Valdis Dombrovskis otrdien tikšanās laikā ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu vienojās par kopīgām Latvijas un Igaunijas prioritātēm nākamā Eiropas Savienības (ES) budžeta no 2014. līdz 2020.gadam kontekstā, informē Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Saskaņā ar viņa teikto gan Latvija, gan Igaunija ir ieinteresētas panākt straujāku lauksaimnieku saņemto tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai novērstu pašreizējo situāciju, ka abu valstu saņemto tiešmaksājumu apmērs ir starp zemākajiem ES.
"Šo situāciju abi līderi vērtēja kā netaisnīgu, tāpat kā Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu nākamajā daudzgadu budžetā noteikt kohēzijas finansējuma griestus, kas būtiski samazinātu Baltijas valstīm pieejamā kohēzijas finansējuma apmērus," informēja Panke un minēja, ka Dombrovskis un Ilvess bija vienisprātis, ka šāds nosacījums ir pretrunā ar kohēzijas politikas mērķi – veicināt nabadzīgāko reģionu attīstību, lai samazinātu atšķirības. Amatpersonas arī vienojās, ka Baltijas valstīm savas intereses jāaizstāv kopīgi, sadarbojoties arī ar citām līdzīgi domājošām dalībvalstīm.
Dombrovskis ar Igaunijas prezidentu tikās, lai pārrunātu svarīgākās abu valstu sadarbības aktualitātes, tostarp situāciju eiro zonā un pārrobežu satiksmes tīklu projektu īstenošanu. Ilvess uzsvēra, ka Igaunija pārrobežu savienojumu projektu īstenošanu uzskata par nozīmīgu, it īpaši ātrgaitas dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Transporta savienojumu attīstīšanu ar Eiropu Igaunija uzskata par svarīgu stratēģisko prioritāti, viņš apliecināja un uzsvēra, ka izlēmīgi jāvirzās uz priekšu ar šo projektu īstenošanu, izmantojot pašreizējos apstākļus, kad tiem ir piešķirta prioritāte ES līmenī. Dombrovskis apliecināja interesi turpināt Latvijas līdzdalību šajos projektos, norādot uz nepieciešamību apzināt visus to finansēšanai pieejamos avotus, tostarp no ES fondiem.
Ilvess arī klāstīja, ka, neskatoties uz atsevišķiem pašreizējiem sarežģījumiem eiro zonas valstīs, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ilgtermiņā ir izdevīgāk būt eiro zonā nekā ārpus tās, tādēļ Igaunija atbalsta Latvijas ceļu uz Eiropas vienotās valūtas ieviešanu. Premjers apstiprināja, ka, veidojot 2012.gada budžetu, Latvija ievēros Māstrihtas kritērijus, lai varētu ieviest eiro 2014.gada 1. janvārī.
Igaunijas prezidents un Latvijas Ministru prezidents pārrunāja arī abu valstu iekšpolitikas aktualitātes. Saskaņā ar sniegto informāciju Ilvess apsveica Dombrovski ar progresu koalīcijas modeļa veidošanā, kā arī izteica cerību turpināt ciešo sadarbību. Savukārt Dombrovskis apsveica Ilvesu ar pārvēlēšanu Igaunijas prezidenta amatā uz otro termiņu, kā arī augstu novērtēja to, ka prezidents izvēlējies tieši Latviju kā galamērķi savai pirmajai ārvalstu vizītei, pavēstīja Panke.
Jau vēstīts, ka Ilvess otrdien vizītē apmeklēja Latviju, un tā būs pirmā ārvalstu līdera vizīte, kopš Latvijas prezidenta amatā stājās Andris Bērziņš. Tā būs arī Ilvesa pirmā ārvalstu vizīte pēc inaugurācijas uz otru amata termiņu, kas notika pirmdien, 10.oktobrī.
Šā gada pirmajā pusgadā Igaunija bija Latvijas otrais lielākais preču eksporta un piektais lielākais preču importa partneris pēc Lietuvas, Vācijas, Krievijas un Polijas. Latvijas eksports uz Igauniju 2011.gada turpina pieaugt, un eksporta pieaugums salīdzinājumā ar 2010.gada otro ceturksni veido 43%. Arī importa rādītāji no Igaunijas ir ar pozitīvu tendenci – importa pieaugums salīdzinājumā ar 2010. gada otro ceturksni ir 20%. Savukārt pēc investīciju apmēra Igaunija ir otrā lielākā investorvalsts Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju 2011.gada otrajā ceturksnī Igaunijas tiešās investīcijas Latvijā veidoja 893,8 miljonus latu. Latvijas tiešās investīcijas Igaunijā bija 45,4 miljoni latu, tādējādi ierindojoties 3.vietā.