Pēdējā partija
Valdes priekšsēdētājs Gints Knoks apliecina, ka partija turpinās darboties, lai arī ārkārtas vēlēšanās ieguva apmēram pusprocentu balsu no visiem nobalsojušajiem vēlētājiem. Viņš uzskata, ka partijai nepieciešams jauns līderis, kurš gan neesot pat nosapņots. «Vajag mainīt partijas vadītāju. Ir pilnīgi normāli, ja domā par citu vadītāju. Pēdējā partija nav Gints Knoks, tās ir idejas. Divās vēlēšanās neesmu ievedis Saeimā šo progresīvo partiju. Vajag citu aktīvu cilvēku,» saka G. Knoks.
Pēc viņa domām, tās idejas, ko šī partija aizstāv, pašreizējā Saeimā nav pārstāvētas. «Pēc liberālas politikas cilvēktiesību un brīvību izpratnē sabiedrībā nav pieprasījuma,» paskaidro partijas līderis. G. Knoks vērtē, ka izmaiņas parlamenta sastāvā būs atkarīgas no iedzīvotājiem. Viņš ironizē – jau pavisam drīz vēlētāji atkal būs neapmierināti ar to, ko paši ievēlējuši.
PCTVL
Valdes līdzpriekšsēdētājs Jakovs Pliners nesaka ne jā, ne nē partijas turpmākajai pastāvēšanai. Vēlēšanās par šo politisko spēku nenobalsoja pat viens procents no visiem vēlētājiem. Nekāds mierinājums nav fakts, ka PCTVL saņēma otro lielāko balsu skaitu starp tām partijām, kas neiekļuva Saeimā. «Diemžēl vēlēšanu rezultāti mums ir graujoši, atzīstu zaudējumu,» tiešu valodu runā J. Pliners, «mēs necerējām uz uzvaru (pieci procenti un vairāk), bet negaidījām arī tik zemus rezultātus. Domājām, ka būs ap trim procentiem.»
Piedaloties vēlēšanās, partija gribējusi apstiprināt uzticību saviem vēlētājiem, jo viens no mērķiem, ko PCTVL viņiem solīja, bija krievu valodas kā otras oficiālās valodas ieviešana Latvijā. «Uzsveru – oficiālā valoda Latvijā,» sarunā ar Neatkarīgo norāda J. Pliners.
Viņš izteica cerību, ka jau brīvdienās partijas birojā tiks spriests par PCTVL nākotni. Mēneša laikā varētu sasaukt partijas valdes sēdi, kurā nopietni diskutēs par to, vai un kā PCTVL eksistēs.
Kristīgi demokrātiskā savienība
Partijas preses sekretāre Linda Rikše apliecināja, ka «mēs noteikti turpināsim strādāt, politiski darboties». Kā izrietēja no viņas teiktā, pēcvēlēšanu laikā gan politiski pasākumi nav iecerēti, bet pirmās aktivitātes partija plānojusi uzsākt 1. oktobrī, kad notiks izstāde dzīvniekiem, kas meklē mājas. L. Rikše pasūrojas, ka nelielai partijai esot grūti iegūt atpazīstamību. «Cik par mums būs zināms, tas atkarīgs no medijiem. Pirms vēlēšanām nevarējām izlauzties pat sabiedriskajos medijos.» 11. Saeimas vēlēšanās par šo partiju nobalsoja vismazāk atbalstītāju – 0,22 procenti.
Par prezidentālu republiku
Preses sekretāre Ulrika Auniņa bija vārdos skopa: «Darbu pārtraukt netaisāmies. Skatīsimies tālāk no politisko procesu virzības.» Saeimas ārkārtas vēlēšanās 0,31 procents vēlētāju izlēma atbalstīt šo skaitliski nelielo partiju, kas dibināta tikai pērn.
Tautas kontrole
Šī partija pēc nobalsojušo skaita ir uz viena pakāpiena ar LSDSP – par katru no tām balsis atdevuši 0,28 procenti vēlētāju. Taču sociāldemokrātiem ir ievērojama politiskā pieredze, bet Tautas kontrolei tā ir pavisam niecīga, jo partija dibināta 2004. gada nogalē (tolaik – ar nosaukumu Mūsu Latvijai).
Partijas priekšsēdētājs Rihards Jablokovs ir solījumos nekonkrēts: «Turpināsim! Mums ir diezgan labs kodols, interesanti cilvēki. Saprotams, tas, kas notika tagad, ir pafoss.» Viņš saka – partija iecerējusi attīstīt nodaļas un darboties soli pa solim. «Neesam no tiem, kas izlīduši tikai uz vienu vēlēšanu laiku. Mums ir idejas, kā cilvēki lai sadzird, ka ir jauni un alternatīvi spēki,» viņš ir apņēmības pilns.
Šlesera Reformu partija LPP/LC
Partijas līderis Ainārs Šlesers LNT debatēs sacīja, ka, uzņemoties atbildību par neveiksmi Saeimas vēlēšanās, viņš kā partijas vadītājs, visticamāk, atkāpsies no amata. Vārds visticamāk viņa teiktajā gan pieļauj dažādas variācijas. Varbūt atkāpsies, iespējams, ne. Partijas birojā šo līdera izteikumu komentēja visai daudznozīmīgi: «Mēs mierīgi skatāmies, kā attīstīsies notikumi.» Bez partijas valdes akcepta A. Šlesers no amata aiziet tik un tā nevarot.
Preses sekretārs Ģirts Dripe apdomīgi komentēja: «Tā viņš to tuvāko darbību ir iezīmējis. Viņš uzņemsies atbildību un iesniegs demisijas rakstu, ja tā var teikt. Kas nāks vietā un vai partija turpinās darboties, tas būs kongresa jautājums.» Iespējams, novembrī tiks sasaukts partijas ārkārtas kongress.
Šī partija vēlēšanās ieguva visvairāk balsu – 2,42 procentus – starp tām partijām, kas palika ārpus Saeimas, jo nepārvarēja 5 procentu barjeru. Pats A. Šlesers ir uzsvēris, ka pašlaik LPP/LC ir pārstāvēta vairākās Latvijas pašvaldībās – Rīgā, Jēkabpilī, Daugavpilī un Jūrmalā.
Jāatgādina, ka pirms partijas kongresa šā gada februārī viņš sacīja, ka PLL/LC nākotne būs atkarīga no rezultātiem nākamajās vēlēšanās (taisnības labad jāteic – tolaik nebija zināms, ka notiks ārkārtas vēlēšanas). A. Šlesers februārī arī klāstīja, ka pirms pašvaldību vēlēšanām LPP/LC meklēs sadarbības partnerus reģionālo partiju vidū.
LSDSP
Partijas valdes loceklis Jānis Dinevičs, komentējot vēlēšanu rezultātus, Neatkarīgajai atbildēja: «Mēs, protams, turpināsim pastāvēt un gatavosimies pašvaldību vēlēšanām.» Neiekļūšanu 11. Saeimā viņš izskaidro ar līdzekļu trūkumu un neplānotām vēlēšanām. «Ārkārtas vēlēšanas nebija plānotas, un mēs nebijām tām gatavi – ne līdzekļu, ne nopietnu iestrāžu. Piedāvāt cilvēkiem nākt sarakstā, ja nav naudas, ir dīvaini,» pamato J. Dinevičs. Tomēr sociāldemokrātu vecbiedrs ir pārliecināts, ka «Latvijas vecākajai partijai bija jāpiedalās vēlēšanās, un mēs to izdarījām, jo sociāldemokrātiskām vērtībām sabiedrībā ir vieta». Saeimā LSDSP cenšas iekļūt kopš neveiksmes 8. Saeimas vēlēšanās, kad partijai neizdevās iegūt tik daudz balsu, lai piepulcētos parlamenta deputātiem.
Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām
Jaunākā no Saeimas iekarotājām – par Ventspils dziednieces Virsmātes partiju dēvētā Brīvība – dibināta tikai šā gada jūlija beigās. Ārkārtas vēlēšanās tā ieguva otru zemāko rezultātu – 0,22 procentus balsu (tikpat, cik KDS). Taču partijas vadītājs Anrijs Aumalis, lai arī par dižiem nākotnes plāniem pastāstīt nevar, uz jautājumu, vai partija būtu gatava startēt pašvaldību vēlēšanās, atbild: «Nu, jā, protams.»
Viņš pajoko, ka partija neesot iecerējusi piedalīties Saeimas darbā, bet turpinās darboties citādi. Par Brīvības aktivitāšu reālajām izpausmēm viņš piesauc kongresus, kas jau novembrī tiks rīkoti Latgales pusē. Līdz šim tādi notikuši citviet valstī. «Domājam sekot līdzi notikumiem Saeimā, valdībā,» par partijas pēcvēlēšanu rīcību piebilst A. Aumalis.