Astoņas no 13 partijām, kas kandidēja uz vietām 11. Saeimā, nav pārsniegušas nepieciešamo piecu procentu atzīmi un palikušas ārpus parlamenta un valdības. Tomēr arī pēc šādiem balsojuma rezultātiem sīkpartijas ir gatavas turpināt vairāk vai mazāk aktīvu politisko darbību, savukārt politikas veterāni pēcvēlēšanu komentāros pašlaik izvairās iezīmēt nākotni.
Gandrīz visas Saeimā neiekļuvušās partijas (izņemot Šlesera Reformu partiju LPP/LC) nav spējušas piedāvāt maksimāli iespējamo kandidātu skaitu – 115. Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) startēja ar 54 deputātu kandidātiem, Kristīgi demokrātiskā savienība – ar 66, Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā (PCTVL) – ar 85, Par prezidentālu republiku – ar 60, Pēdējā partija – tikai ar 23, Tautas kontrole – ar 88, Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām – ar 27 potenciālajiem politiķiem.
LPP/LC līderis Ainārs Šlesers publiski pavēstījis, ka atkāpsies no partijas vadītāja amata. Par partijas nākotni lemšot kongresā, iespējams, jau novembrī. Šī 2007. gadā dibinātā partija bijusi gana ietekmīga, iegūstot pat premjerministra posteni Ivara Godmaņa personā un ievērojamu ietekmi Rīgas domē – līdz joprojām saglabātam vicemēra postenim. Taču tā ir pagātne.
Kaut arī Saeimas ārkārtas vēlēšanās rezultāti bija pagalam slikti, vēl viena vecā partija – LSDSP – negrasās mest plinti krūmos, jo ir apņēmības pilna startēt pašvaldību vēlēšanās, kas notiks pēc diviem gadiem. No savulaik Rīgas mērogā ietekmīga politiskā spēka sociāldemokrātu slava ir krietni apsūbējusi. Tajā vairs nav ne Daiņa Īvāna, ne tēva un dēla Bojāru, ne Ata Lejiņa. Pazīstamākie uzvārdi tagad varētu būt kādreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dinevičs un ārsts Māris Pļaviņš.
Savukārt viens no PCTVL līderiem Jakovs Pliners godīgi atzina, ka cerēja uz vismaz trim procentiem vēlētāju atbalsta. «Atzīstu zaudējumu,» viņš vakar sacīja sarunā ar Neatkarīgo. Mēneša laikā tikšot sasaukta partijas valdes sēde, kurā lems, vai un kā eksistēs PCTVL, kas dibināta 1998. gadā.