Tradicionāli viszemākā aktivitāte 11. Saeimas vēlēšanās bijusi Latgalē, kur vēlēšanās neiedalījās pat puse balsstiesīgo iedzīvotāju, un situācija nav mainījusies kopš iepriekšējām vēlēšanām.
«Acīmredzot ne pieteiktās reformas, ne jauns politiskais spēks nav spējis uzrunāt šos vēlētājus,» secina sociologs Arnis Kaktiņš, sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktors. Visaugstākā vēlētāju aktivitāte novērota Saulkrastos un Carnikavā, kas, visticamāk, izskaidrojams ar to atpūtnieku skaitu šajos novados brīvdienās.
11. Saeimas vēlēšanās piedalījušies 60 procenti no balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Balsotāju aktivitāte ir zemāka nekā vēl pirms gada, vēlot 10. Saeimu. Visaugstākā aktivitāte bija Rīgas vēlēšanu apgabalā – nobalsojuši 66% balsstiesīgo (pērn turpat 70%), savukārt viszemākā – Latgalē, kur uz vēlēšanām devās tikai 49% balsstiesīgo. Atsevišķos Latgales novados uz vēlēšanām atnākuši un savu izvēli izdarījuši tikai nedaudz vairāk par trešdaļu vēlētāju, piemēram, Ciblas novadā tikai 36% (tas ir vismazākais skaitlis visā valstī). Arī citos Latgales novados vēlētāju aktivitāte nav bijusi augsta – Riebiņu novadā balsojuši 39, Rēzeknes – 37, Daugavpils – 39, Dagdas – 40, Rugāju – 41, Zilupes – 43, bet Vārkavas novadā – 45%. Augstākā vēlētāju aktivitāte Latgalē bija Līvānu novadā – turpat 56%.
Vidzemē zemākā aktivitāte bija Burtnieku novadā (44%), visaugstākā Saulkrastos (129%) un Carnikavā (101%), kam seko Sigulda (70%) un Valmiera (69%). Kurzemē visaktīvākie bijuši pierobežas novada Rucavas vēlētāji (69%). Zemgalē zemākā aktivitāte bija Jelgavas novadā (44%). Uz kopējā fona ļoti aktīvi bijuši visi Pierīgas novadu – Ādažu, Mārupes, Stopiņu, Garkalnes, Ķekavas iedzīvotāji.
Sociologs Arnis Kaktiņš pirms vēlēšanām pieļāva, ka vēlētāju aktivitāte nebūs augsta un, iespējams, pat būs zemāka nekā iepriekšējās vēlēšanās. Tā arī ir noticis. «Mans pieņēmums bija balstīts uz aptauju datiem – tie radīja priekšstatu, ka cilvēkiem grūti izdarīt izvēli. Bija ļoti augsts procents balsstiesīgo, kuri varēja izdarīt izvēli, bet nevarēja pateikt, ka tieši tā arī balsos vēlēšanās. Šo cilvēku skaits trīs nedēļas pirms vēlēšanām bija puse no vēlētājiem. Tas ir ļoti liels skaits, cilvēki pat neizvēlas mazāko ļaunumu. Ja kāds nespēj izvēlēties, par ko balsot, kāpēc viņam iet uz vēlēšanām,» saka A. Kaktiņš. Otrs faktors ir nelielās vēlēšanu kampaņas. «Ir pašmotivētu vēlētāju grupa, kurai nekāds grūdiens nav vajadzīgs, taču ir grupa, kura ir jāiekustina, un tā nav maza,» vērtē A. Kaktiņš. Runājot par Latgali, sociologs atzīst: cilvēki ir tik ļoti vīlušies politiskajā sistēmā, zaudējuši cerību, ka neviens politiskais spēks nespēj viņus uzrunāt.
***
Balsotāju aktivitāte
11. Saeimas vēlēšanas (2011. gada 17. septembrī; Tautas nobalsošana par 10. Saeimas atlaišanu (2011. gada 23. jūlijā; 10. Saeimas vēlēšanas (2010. gada 2. oktobrī)
Latvijā 60,55% 44,73% 63,59%
Rīgā 66,18% 38,69% 69%
Vidzemē 64,35 54,38% 65,4%
Latgalē 49,29% 34,83% 52,5%
Kurzemē 58,43% 53,04% 59,7%
Zemgalē 57,33% 47,61% 58,5%
Avots: Centrālā vēlēšanu komisija