Ārlietu ministrija aicina ārpus Latvijas izbraukušos pilsoņus aktīvi piedalīties Saeimas vēlēšanās

Ārlietu ministrija aicina ārvalstīs dzīvojošos Latvijas pilsoņus, kā arī tos balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus, kuri 17.septembrī nebūs Latvijā, aktīvi balsot ārvalstīs izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

Centrālā Vēlēšanu komisija ir atbalstījusi Ārlietu ministrijas priekšlikumu 11.Saeimas vēlēšanu procesu organizēšanai ārvalstīs izveidot 77 vēlēšanu iecirkņus 39 valstīs. Salīdzinot ar iepriekšējām, 10.Saeimas vēlēšanām, 11.Saeimas vēlēšanās papildus ir izveidoti 13 vēlēšanu iecirkņi, arī valstīs, kurās 10.Saeimas vēlēšanās iecirkņi nebija izveidoti.

Lielākais vēlēšanu iecirkņu skaits ir Amerikas Savienotajās Valstīs - 15, Lielbritānijā-6, Vācijā un Austrālijā - katrā pieci iecirkņi. Tāpat vēlētāji varēs nobalsot arī Austrijā, Azerbaidžānā, Baltkrievijā, Beļģijā, Brazīlijā, Čehijā, Dānijā, Ēģiptē, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Igaunijā, Itālijā, Izraēlā, Īrijā, Japānā, Kanādā, Kazahstānā, Krievijā, Ķīnā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Turcijā, Ukrainā, Ungārijā, Uzbekistānā un Zviedrijā izveidotajos iecirkņos.

Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs un 17.septembrī nevarēs ierasties balsošanas iecirknī, līdz 2.septembrim varēja pieteikties balsošanai pa pastu. Šādam balsošanas veidam pieteicās 539 ārvalstīs esošie vēlētāji.

Vēlētāji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, bet kuri vēlēšanu dienā uzturēsies Latvijā, drīkst balsot jebkurā no Latvijā izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem.

Savukārt vēlētāji, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijā, bet kuri vēlēšanu dienā uzturēsies ārvalstīs, drīkst balsot jebkurā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem. Vēlēšanu iecirkņu ārvalstīs pilns saraksts atrodams šeit http://web.cvk.lv/pub/upload_file/SA11/velesanu_iecirkni_arvalstis.xls

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais