Valsts ieņēmumu dienests pēdējā laikā nonāk uzmanības centrā vai ik nedēļu. Par to rūpējas Finanšu ministrs Einars Repše, kurš palaikam izdomā ko nebūt jaunu, kā vērsties pret VID, – te uzspiež tam savu reorganizāciju, te rosina disciplinārlietu pret VID ģenerāldirektoru, te izsaka pārmetumus un tā joprojām. Līdztekus tam, ka VID atrodas politisku batāliju karalauka viducī, šai iestādei krīzes, štatu cirpšanas un nodokļu palielināšanas laikā jārūpējas par to, lai tiktu iekasēti nodokļi. Kā VID domā ar šīm ķezām tikt galā, par to šī Neatkarīgās intervija ar VID ģenerāldirektoru Dzintaru Jakānu.
– Raksturojiet, lūdzu, ainu, kāda VID darbinieku atalgojuma un štatu ziņā ir izveidojusies pašlaik salīdzinājumā ar agrākiem laikiem, pagājušo gadu.
– Aina ir kardināli atšķirīga. Uzturēšanas izdevumi samazināti par 44%, kā rezultātā VID ir bijis spiests mainīt savu struktūru – līdz šim bija 34 nodaļas, turpmāk, lai iekļautos saspiestajā budžetā, būs divreiz mazāk. Atalgojuma budžeta samazināšanas dēļ šogad esam spiesti strādāt četras darba dienas nedēļā. Strādājošo algas ir samazinātas par 32%, lai arī liels skaits ir atlaists. Strādājošo skaits jāsamazina vēl par 1500 vietām. Tātad kopš gada sākuma mums ir par vairāk nekā 2200 štata vietām mazāk. Pašlaik lielākās daļas – apmēram 90% – VID darbinieku atalgojums ir līdz 500 latu bruto.
Taču ne tikai ar naudas trūkumu vai apcirptiem štatiem šis gads atšķiras no iepriekšējiem. Mēs ļoti nopietni esam strādājuši pie tā, lai nāktu pretī nodokļu maksātājiem. Varbūt kāds par šo manu apgalvojumu smīnēs, taču fakti ir tādi, ka šogad esam izsnieguši nodokļu nomaksas termiņu pagarinājumus 62 miljonu latu apmērā. Pagājušajā gadā bija 14 miljoni. Strādājam pie tā, lai vienkāršotu PVN atmaksu, izveidota automātiska atmaksas sistēma.
Ne tikai mutiskā, bet arī rakstiskā formā teritoriālajām pārvaldēm uzdots neiekasēt administratīvo naudas sodu, ja tas neskar nodokļu nomaksu, – lai nav sodu par formālām burtu un komatu kļūdām.
– Mazākas algas un mazāk štatu. Vai VID turpmāk spēs pildīt savu pamatfunkciju – vai iekasēs nodokļus?
– Ministru kabinetā man jautā: "Kā jūs iekasēsiet vairāk?" Proti, mums jārisina tāds kā matemātikas teksta uzdevums – ja iestādē samazina darbinieku skaitu uz pusi, vai tā spēs iekasēt daudz, daudz vairāk nodokļu? Nekas neatliek kā strādāt, mēģināt organizēt darbu tā, lai nodokļu iekasēšana krasi nepasliktinās.
– Jūsu iestāde strādā ar skaitļiem, kas raksturo ekonomiku. Kas pašlaik notiek ekonomikā?
– Ir diezgan liels haoss. Varbūt krīzes apstākļos haoss ir neizbēgams. Pagājušajā gadā bijām krīzes gaidās, bet tagad ir tāda kā panika. Nākamgad, visticamāk, situācija stabilizēsies, haoss pāries. Aiznākamajā gadā varam cerēt atgriezties normālā dzīvē, sākt domāt par attīstību. Skaitļi liecina, ka ieņēmumu daļa pašlaik ir stabilizējusies. Daļa nodokļu maksātāju ir izbeigušies, taču ir palikusi daļa, kas strādā, un tā vairs mazumā neiet.
Bažas gan ir par nākamajiem cirpšanu un atlaišanu posmiem valsts pārvaldē. Tam būs sociālas sekas, būs vēl vairāk bezdarbnieku, pieaugs neapmierinātība – ja ne tuvākajos mēnešos, tad ap gadumiju. Pēc tam vajadzētu nākt kādai atlabšanai.
Mūsu skaitļi korelējas ar tiem, kas tiek aprēķināti statistikas rādītājos gan attiecībā uz mazumtirdzniecības kritumu, gan IKP, gan nodarbinātību. Ja nodokļu kritums šā gada astoņos mēnešos PVN ir 28%, tad mazumtirdzniecības kritums šajā pašā laika posmā ir 29 procenti. Šie divi skaitļi praktiski iet rokrokā. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir samazinājušās par 15%, darba ņēmēju skaits – attiecīgi par 19 procentiem.
– Kāds efekts bijis PVN palielināšanai? Vai tagad vairāk nodokļu naudas nonāk valsts kasē?
– Efekts ir tāds, ka apgrozījums ir samazinājies. Palielinot šo nodokli, tiek samazināts patēriņš. Līdz ar to PVN, pretēji pagājušajam gadam, iekasēts par 215 miljoniem latu mazāk.
– Nodokļu iekasēšanas bāze vēl tiks mainīta. Tas attiecas uz jums – jums šie lēmumi būs jāpilda. Būs vairāk dažādu nodokļu.
– Ir lietas, kuras varbūt vajadzēja darīt jau agrāk un kas uz parastajiem mirstīgajiem lielu iespaidu neatstātu, piemēram, kapitāla pieauguma nodoklis. Droši vien Latvijā nav pārāk daudz ļaužu, kas pelna no dividendēm. Ar šāda veida nodokļiem, domāju, tiksim galā bez īpašām grūtībām. Bet vēl jau nav beigušās diskusijas par progresīvo nodokli, mājokļa nodokli un citiem, kas skar plašāku sabiedrības daļu. Tas, protams, nozīmē, ka vairāk darba būs mums. Vai tiksim galā? Centīsimies.
– Daudziem uzņēmējiem nodokļu slogs var kļūt nepanesams. Vai tas nenozīmē, ka teju, teju atkal kā deviņdesmitajos gados aplokšņu algu maksāšana un nodokļu slēpšana var izvērsties masveidā?
– Ne tikai Latvijas pieredze, bet pasaules pieredze rāda – ja tiek paaugstināta nodokļu bāze un mazinātas sociālās garantijas, tas veicina izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ja vēl šai problēmai pieskaitām to, ka VID štati ir apcirpti un darbinieku atalgojums samazināts, kopumā aina izskatās draudīga.
– Ko, jūsuprāt, valdība nodokļu politikā varētu darīt citādi nekā pašlaik?
– Es negribu kritizēt valdību – valdība skatās kopsakarā visas finanšu, sociālās, ekonomiskās problēmas. Grūti tai kaut ko ieteikt. Es redzu, ka varbūt vajadzētu nolaist PVN likmi atpakaļ uz 18%, kā bija pagājušajā gadā, bet atcelt visas samazinātās likmes, proti, izlīdzināt PVN, lai tas ir visā valstī visās jomās vienāds. Domāju, no šāda soļa būtu vairāk pozitīva efekta nekā no PVN paaugstināšanas.
– Finanšu ministrs Einars Repše un valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis savulaik pieprasīja, lai jūs atlaižat televīzijas dīvas Ilzes Jaunalksnes telefona sarunu noklausīšanās lietā iejauktos finanšu policistus. Jūs atlaidāt. Taču par to pret jums ierosināta disciplinārlieta. Kā tad tā – iznāk, ka esat bijis nedisciplinēts?
– Esmu bijis pat ļoti disciplinēts. Policistus atbrīvoju pēc atbilstoša panta pēc tiesas lēmuma. Pēc tam pati Finanšu ministrija izvērtēja un atjaunoja viņus darbā. Bet man tagad par to disciplinārlieta! Par ko?
– Savulaik VID konstatēja pārkāpumus KNAB darbinieku amatpersonu deklarācijās. Cik tālu tikušas šīs lietas?
– Attiecībā uz nodokļu maksātājiem nevaram izpaust informāciju, kas saistīta ar konkrētām lietām.
– Bet tāpat jau publiski sen zināms, ka viena no šīm lietām, piemēram, bija par KNAB darbinieka Jura Juraša amatpersonas deklarāciju, kurā neparādījās viņa tēva ņemtie aizņēmumi no vienas firmas. Un ka Jurašs tēvam bija izsniedzis pilnvaru rīkoties savā vietā.
– Esam nosūtījuši vēstuli vienai no KNAB amatpersonām ar lūgumu atļaut izstāstīt publiski par šo lietu, lai nebūtu baumu, minējumu. Lai sabiedrībai ir skaidrs, par ko bija stāsts. Taču atbildi no šā cilvēka neesam saņēmuši.
– Tāpat jau daudz ir dzirdēts – ka Ģenerālprokuratūra nesaskata neko noziedzīgu Juraša darbībās.
– Par konkrētiem skaitļiem vai par konkrētu nodokļu maksātāju nerunāšu, bet varu teikt, ka dažādu izmeklēšanu rezultātā savulaik nejauši uzgājām dažus līgumus, kuros parādījās atsevišķu KNAB darbinieku vārdi. Tālāk tika veikts darbs līdz pat nodokļu auditam.
– Bet Ģenerālprokuratūra nevirzīja tālāk uz tiesu nedz Juraša, nedz citas KNAB lietas. VID institūcijas taču pārsūdzēja prokuratūras lēmumus?
– To darīja Finanšu policija, un tur bija vairākas epizodes. Ģenerālprokuratūras lēmumi tika pārsūdzēti, taču šie lēmumi tika grozīti nevis pēc Finanšu policijas lūgumiem, bet pēc otru pušu lūgumiem. Proti, tie tika vēl vairāk mīkstināti par labu KNAB darbiniekiem.
Tomēr šie izbeigtie kriminālprocesi ir mulsinoši Valsts ieņēmumu dienestam. Kā tad īsti tālāk strādāt? Kā izmeklēt līdzīgus gadījumus? Ja procesi tiek izbeigti tā, ka uzraugošā iestāde neļauj novērtēt kāda nekustamā īpašuma patieso vērtību, nav nosakāma arī summa, no kā aprēķināt nodokļus. Ja cilvēks norādījis, piemēram, ka īpašums maksā 100 latu, bet mēs redzam, ka 300 000, kā mums iekasēt nodokļus? Nenosakot lietā kādu sertificētu vērtētāju, mums nav tiesību praktiski lietu tālāk vest. Līdz ar to lieta tiek izbeigta.
– Lietojot jūsu leksiku, "kāda KNAB darbinieka, nodokļu maksātāja" dēļ (Jura Juraša – M. K.) Finanšu ministrijā tika izveidota īpaša komisija, kas vērtēja, vai VID viņam uzlicis pareizu uzrēķinu par nodokļu likumu pārkāpumiem.
– Lietā bijuši daudzi pavērsieni. Sākumā pēc kādas personas iesnieguma tika uzdots ministrijai sniegt atzinumu. Finanšu ministrija uzrakstīja pat vairākus atzinumus, ka nedrīkst iejaukties nodokļu administrēšanas procesos. Neraugoties uz to, tika noslēgts līgums ar kādu advokātu, kurš sniedza savu vērtējumu, un finanšu ministrs tad sāka uzskatīt, ka šis atzinums jāņem par pamatu tālāko lēmumu pieņemšanai. Turklāt vēl tika izveidota darba grupa, lai analizētu, vai nav nepieciešami grozījumi nodokļu likumos. Šī grupa joprojām strādā. Tas ir unikāls gadījums – pirmoreiz vēsturē.
– Neatminos no vēstures arī gadījumu, kad kāds finanšu ministrs būtu vienpersoniski izlēmis valdības vietā jautājumu par kādas iestādes reorganizāciju, neņemot vērā to, ka citi ministri – valdošās koalīcijas locekļi – iebilst, aktīvi protestē. Einars Repše tā izdarīja.
– Visinteresantākais šajā lietā ir tas, ka joprojām saskaņā ar likumu par VID man ir pienākums izveidot un apstiprināt VID struktūru. Martā, kad sākās reorganizācijas process, normatīvie akti tika izgrozīti tā, ka struktūru apstiprina Ministru kabinets. Taču, kad reorganizētā struktūra nonāca līdz apstiprināšanai Ministru kabinetā, izrādījās, ka viss darbs ir bijis kaķiem – viens pats finanšu ministrs visu vienpersoniski izlemj. Žēl arī darba un materiāla – cilvēkresursu, papīra un tintes. Bija taču izstrādāta normatīvo aktu bāze, taču šie akti izrādījās nevajadzīgi.
– Jums taču simtiem reižu finanšu ministrs un viņam tuvās aprindas mājušas ar mietu, ka jāatlaiž no darba VID darbinieks Vladimirs Vaškevičs. Kāpēc neesat atlaidis?
– Tiešu norāžu, ka tas būtu jādara, nav bijis. Pat ja tādas būtu bijušas, es viņu neatlaistu. Jo negrasos nevienu VID darbinieku atlaist tāpēc, ka par viņu kāds izplata baumas un murgus.
– Atmetot Ēzopa valodu, ir acīm redzams, ka Einars Repše darīs visu, lai atbrīvotos no pašreizējās VID vadības, centīsies izreorganizēt ārā no amatiem gan jūsu vietniekus, gan jūs pašu. Tas taču ir acīm redzams!
– Jā, kaut kas uz to pusi ir. Finanšu ministrijā tiek veidota komisija, kas izvērtēs pretendentus uz VID ģenerāldirektora vietnieka amatiem. Šo komisiju vadīs finanšu ministrs Einars Repše, komisijas locekļi būs ministrijas augstākās amatpersonas un padomnieki. Arī mani pieaicinās.
Likumā gan rakstīts pavisam kas cits – ka es izvēlos pretendentus uz šiem amatiem un virzu tos uz apstiprināšanu finanšu ministram. Rodas iespaids, ka valstī var gan būt visādi likumi, taču ir gadījumi, kad likums un finanšu ministrs Repše ir viens un tas pats, un, ja Repše kaut ko vēlas, tad visi likumi, kas runā šīm vēlmēm pretī, nedarbojas.
Protams, ir redzams, ka Repšem ir mērķis ne tikai salikt Jaunā laika kadrus man par vietniekiem, bet ir arī citi mērķi. Arī disciplinārlieta uz to norāda. Šis pants, pēc kura sākta disciplinārlieta, pieļauj tikai trīs darbības – vai nu mēnešalgas samazināšana par 20%, vai pazemināšana amatā uz trim gadiem, vai atbrīvošana no amata. Skaidri redzams, kādas ir iespējamās sekas.
– Jaunais laiks un Einars Repše pašlaik ir zirgā – tā ir politiski ietekmīga partija. Dabiski, ka tā cenšas izmantot situāciju un savākt savā dūrē pēc iespējas vairāk varas. Tā ir realitāte. Kā jūs vai kāds cits amatvīrs, kura krēslu iekārojis šis spēks, varat turēties pretī politiskajam spiedienam?
– Vienīgais, ko var darīt, – precīzi ievērot likumu un pēc iespējas prasīt ievērot likuma normas arī pretējo pusi.
Diemžēl pēdējā gada laikā tas, kas ir darīts ar VID... Es uzskatu, ka kopš marta sākuma VID darbs tiek torpedēts.
VID izstrādāto struktūras reorganizācijas modeli ministrs saburzīja un izmeta papīrgrozā, un uzspieda pašizgudrotu reorganizāciju. Tāpat gan disciplinārlieta, gan citas darbības ir vērstas uz to, lai VID darbu traucētu.
– Ja VID darbs tiek traucēts, pavājinās iespējas iekasēt nodokļus. Ja tiek iekasēts mazāk nodokļu, tad pašam Jaunajam laikam, kura premjers un finanšu ministrs ir pie varas, ir mazāk naudas, ar ko operēt. Kur loģika? Nebūs ienākumu – nebūs, ar ko operēt.
– Acīmredzot viņiem par nodokļiem galva nesāp – visas cerības tiek liktas uz SVF aizdevumu. Tad būs, ar ko operēt. Aizņemties ir vienkāršāk.
– Kāpēc joprojām VID neatrodas jaunā, stiklos mirdzošā ēkā Mežaparkā?
– Lai izvairītos no kādām spekulācijām un intrigām, kas parasti mūsu valstī sākas ap lielu objektu būvniecību, 2005. gadā mēs izlēmām nevis paši rīkot konkursu, bet pasūtīt sev jaunas telpas Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, kas tagad pārtapusi par sabiedrību Nekustamie īpašumi. Tajā brīdī mūsu darbs šajā jomā beidzās. Taču – ak vai! – skandāli tikai sākās šā vai tā. Tas, kas ar šo projektu notiek jeb, pareizāk būtu teikt – nenotiek, nebija mūsu izvēle. Būtu tajā laikā izvēlējušies citu ceļu – būvēt paši, izsludinot konkursu paši –, esmu drošs, ka mēs sēdētu iekšā šajā telpās jau vismaz pāris gadu. Tā ir mana kļūda – diemžēl.
Tagad mēs sēžam 13 dažādās adresēs. Un turpināsim sēdēt.
– Finanšu ministrs teic, ka tā būtu šausmu izšķērdība – būvēt VID ēku...
– Nedomāju, ka šīs izmaksas neatsvērtu tās, kas jāšķērdē, īrējot telpas dažādos īres līgumos pa visu Rīgu.