Prezidenta amatā nepārvēlētais Valdis Zatlers 28. jūnijā nāca klajā ar uzstādījumu, ka partiju veidos no „apakšām”, iesaistot sabiedriskās organizācijas un profesionāļu viedokli, taču, jo vairāk laiks attālina no šī datuma, jo vairāk Zatlers ir atkāpies no paša definētajiem principiem, uzskata Latvijas Nacionālās Skolotāju savienība (LNSS).
LNSS ir spiesta atzīt, ka neatbalsta ZRP programmu, un apliecina, ka sabiedrībā eksistējošām šaubām par ZRP profesionalitātes trūkumu, ir nopietns pamats. ZRP vismaz pagaidām nav tas politiskais spēks kurš spēs mainīt politiķu un sabiedrības attiecības.
LNSS ir to sabiedrisko organizāciju skaitā, kuras pēc tikšanās Rīgas pilī ar eksprezidentu Valdi Zatleru 28. jūnijā bija gatavas sniegt atbalstu jaunas, godīgas un labas pārvaldības politikas veidošanai. Tāpēc pēc atkārtotas tikšanās ar V. Zatleru LNSS paplašinātajā valdes sēdē 20. jūlijā, tās biedri, neskatoties uz atvaļinājuma laiku, nolēma nepalikt malā un atsaukties eksprezidenta aicinājumam iesaistīties viņa organizētajā politiskajā spēkā izglītības politikas veidošanai partijas programmas ietvaros.
Tūlīt pēc Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibināšanas sapulces 23. jūlijā darbu uzsāka ZRP Izglītības un kultūras darba grupa (IKDG), kurai, tāpat kā pašam V. Zatleram, kad viņam vēl nebija sava biroja, LNSS bija atvēlējusi savas telpas.
IKDG darbojas ZRP biedri un atbalstītāji. To vadīja ZRP dibinātāja Inguna Tīkmere. Grupas dalībnieki par savu uzdevumu uzskatīja līdzdarboties ZRP Izglītības un kultūras sadaļas izstrādē un šajā laikā apkopoja un izskatīja ap 400 priekšlikumiem. IKDG rezultāts tika atspoguļots pamatnostādnēs, kas ZRP kopsapulce 13. augustā tika iesniegtas par programmas izstrādi atbildīgajai Zandai Kalniņai - Lukašēvicai. Taču grupas viedoklis netika uzklausīts, jo V. Zatlera bijušajai padomniecei neinteresēja ZRP ierindas biedru viedoklis, bet gan tikai eksperta Roberta Ķīļa kosmopolītiskās idejas, kas faktiski virzītas Latvijas intelektuālā potenciāla vājināšanai. Tas, savukārt, nebija pieņemams ne ZRP IKDG, ne LNSS, jo tās strikti iestājas par to, ka Latvijai šobrīd par visu vairāk ir nepieciešama nacionālās vērtībās sakņota izglītības sistēma.
V. Zatlers nāca klajā ar uzstādījumu, ka partiju veidos no „apakšām”, iesaistot sabiedriskās organizācijas, un prasīs profesionāļu viedokli, taču beigās viņa sludinātie principi, diemžēl, izkūpēja gaisā. Un jo vairāk laiks mūs attālina no 28. jūnija tikšanās, jo vairāk Zatlera kungs ir atkāpies no paša definētajiem principiem. Pils padomnieki tā vietā ap partijas kodolu pulcēja sorosiešus un politiskos pārbēdzējus no jau Saeimā esosajām partijām.
Tāpēc augusta sākumā LNSS izteica priekšlikumu ZRP kopā ar citām sabiedriskajām organizācijām pārspriest partijas piedāvājumus normatīvās bāzes sakārtošanā, kas garantētu Latvijas pilsoņiem ne tikai Satversmē noteiktos pienākumus un tiesības, bet arī normālus darba apstākļus, drošību, sociālās garantijas, tiesisko aizsardzību un profesionālo izaugsmi. Diemžēl ZRP uz šo ierosinājumu nav atsaukusies. Līdz ar to LNSS bažas par to, ka atbildība par partijas programmas izstrādi netiks uzticēta attiecīgās nozares profesionāļiem, apstiprinājās.
V. Zatlers arī pirms tam neieklausījās LNSS aicinājumos:
· morālā korektuma dēļ neiekļaut savu uzvārdu partijas nosaukumā, lai aizsargātu vadītāja personības trūkuma izjūtu,
· nebalotēties pašam 11. Saeimas deputātu sarakstā, saglabājot politikā eksprezidenta augsto statusu un atņemot izjūtu, ka partiju dibinājuši savtīgi, pie varas nokļūt alkstoši karjeras politiķi.
Iepriekšminētā rezultātā LNSS ir spiesta atzīt, ka neatbalsta ZRP programmu, un apliecina, ka sabiedrībā eksistējošām šaubām par ZRP profesionalitātes trūkumu, ir nopietns pamats. ZRP vismaz pagaidām nav tas politiskais spēks kurš spēs mainīt politiķu un sabiedrības attiecības.