Arodbiedrība: Iekšlietu ministrija bremzē iespējas papildināt 700 brīvas vakances policijā

Latvijas Policijas akadēmijas likvidācijas procesā, kuru ierosināja toreizējā iekšlietu ministre Linda Mūrniece, no dienesta 2009.gadā tika atvaļināti daudz labi sagatavotu ar pieredzi un augstāko kvalifikāciju speciālisti, kuri jau tajā laikā trūka daudzos iekšlietu sistēmas struktūrās, norāda Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Armands Augustāns.

Viens no tiem bija Jānis E., kuru Administratīvā rajona tiesa atzina, ka atvaļināšana no dienesta ir nepamatota un prettiesiska, ar būtisku procesuālo pārkāpumu, un noteica atjaunot viņu dienestā.

Iekšlietu ministrija tā vietā, lai atjaunotu darbinieku dienestā un papildinātu Valsts policijas rindas, jo uz šo dienu trūkst vairāk nekā 700 darbinieku, iesniedza apelācijas sūdzību, tādējādi liekot nepamatotus šķēršļus Valsts policijai atgūt pieredzējušo, augsti kvalificēto (ar maģistra grādu) darbinieku. Un tas tiek darīts pretēji Augstākās tiesas Senāta judikatūrai.

Lēmumi par darbinieku nepamatotu atvaļināšanu no dienesta, par neatjaunošanu dienestā, kad ir vairāku simtu (ap 955) brīvu vakanču, grauj ministrijas un visu valsts pārvaldes prestižu, kaitējot Latvijas valsts interesēm, bremzējot noziedzības apkarošanu valstī un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu, graujot valsts drošību, radot zaudējumus valsts budžetam. Šāda veida darbības vērtējamas kā noziedzīgas un Latvijas Republikas prokuratūrai, kā arī Satversmes Aizsardzības birojam būtu jāveic pārbaude, jo nevar izslēgt, ka kāds darbojas kāda noziedzīga grupējuma interesēs.

Iekšlietu ministra p.i., tieslietu ministram A.Štokenbergam nekavējoties jārosina veikt revīziju par visām tiesās iesniegtiem pieteikumiem par darbinieku atvaļināšanu no dienesta sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu vai amata likvidāciju, veikt pasākumus, lai visi šie darbinieki tiktu atjaunoti dienestā un sāktu kalpot valsts interesēs.

Augstākās tiesas Senāts spriedumos ir norādījis, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kā vienotas pārvaldes ietvaros, nav pieļaujams „autonomas iestādes („muižas”)” veidošana, jo tas kaitē valsts un sabiedrības interesēm.

LIDA atgādina, ka darbadevējam nav atļauts izdarīt psiholoģiskus spiedienus uz nodarbinātajiem darbiniekiem, kas pārstāv tiesās ministriju vai citu iestādi, lai panāktu prettiesisku rezultātu.