Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata pretendentiem tiks prasīta jurista kvalifikācija, uz šo amatu nevarēs pretendēt politisko partiju amatpersonas.
To Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien nolēma, izskatīšanai Saeimā trešajā lasījumā atbalstot grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) likumā, kas paredz jaunas prasības biroja priekšnieka amata kandidātiem.
„Esmu patiesi gandarīts par komisijā ar balsu vairākumu atbalstīto ierosinājumu noteikt, ka KNAB priekšniekam jābūt juristam. Uzskatu, ka prasība par jurista kvalifikāciju ir būtiska, jo biroja vadītājam jāpieņem lēmumi administratīvajās lietās,” norāda komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
„Līdzīgi KNAB priekšniekam jāpieņem lēmumi arī politisko partiju finansēšanas izvērtēšanas jautājumos. Tādēļ ne mazāk svarīgs ir komisijas šodien atbalstītais liegums uz amatu pretendēt personām, kuras pēdējo divu gadu laikā ieņēmušas amatu kādā partijā,” uzsver A.Latkovskis.
Tāpat komisija atbalstīja ierosinājumu, ka šīs jaunās papildu prasības neattieksies uz pretendentiem, kuri būs pieteikušies jau izsludinātajā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu.
Iepriekš Saeima otrajā lasījumā grozījumos jau noteica, ka KNAB vadītājam jābūt augstākajai izglītībai, amatam atbilstošai darba pieredzei un vismaz trīs gadu ilgai pieredzei vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesību aizsardzības jomā.
Tāpat grozījumi paredz, ka KNAB vadītājam jābūt nevainojamai reputācijai. KNAB vadītāja atlasei Ministru kabinets izsludinās atklātu konkursu, kā arī izveidos pretendentu vērtēšanas komisiju, ko vadīs Valsts kancelejas direktors. Vērtēšanas komisijas sastāvā darbosies ģenerālprokurors, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Satversmes aizsardzības biroja direktors un Drošības policijas priekšnieks vai viņu pilnvarotas personas.