Lai arī eksprezidents V. Zatlers, postulējot savas partijas mērķus, pasludinājis, ka nesadarbosies ar partijām, kurās vērojama trīs oligarhu ietekme, un tāpat arī norādījis uz piesardzību politisku tūristu uzņemšanā – tomēr tas nav traucējis Zatlera reformu partijas (ZRP) biedru rindas papildināt ar pārbēdzējiem un citiem oligarhiem pietuvinātiem cilvēkiem.
Viņu vidū arī Ventspils domes eksdeputāts Aivis Landmanis – bēglis no Vienotības sastāvdaļas – Jaunā laika. Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtajās ziņās par sevi kā deputāta kandidātu viņš min, ka ir uzņēmuma Ventbunkers valdes loceklis. Jāatgādina, šis uzņēmums jau pāris gadus par savu galveno darbības veidu izvēlējies īpašnieku karus, naftas pārkraušanu atstājot otrā plāksnē. Ne velti savā mājaslapā Ventbunkers turpina lielīties ar tālā 2003. gada sasniegumiem naftas pārkraušanā, bet klusē par pieticīgajiem pēdējos gados pašlaik.
Galvenie karotāji Ventbunkerā ir par Šveices advokātu dēvētais Rudolfs Meroni, bet no otras puses – oligarhi Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis. Aivis Landmanis tiek uzskatīts par O. Berķa cilvēku, kaut gan viņš pats apgalvo, ka ir tikai uzņēmuma saimnieciskās dzīves vadītājs, kurš pilnībā spējot distancēties no īpašnieku ķīviņiem. Taujāts, kura oligarha labā tad īsti strādā, deputāta kandidāts, skaidro: «Es kā operatīvais menedžeris, nekad neesmu bijis kāda pusē. Būdams valdes loceklis, es nepārstāvu akcionārus, bet uzņēmumu.» Tomēr arī par šo A. Landmaņa atziņu pastāv zināmas šaubas, jo pēc neskaitāmām valdes un padomes amatpersonu iecelšanām un atkal nomešanām, Uzņēmumu reģistru apkalpojošajā datu bāzē Lursoft A. Landmaņa vārds parādās vien Ventbunkera vēsturiskajos datos. Saskaņā ar tiem – viņš no amata atbrīvots 2009. gada 30. decembrī. Pats Neatkarīgajai gan apgalvo, ka, neraugoties uz «kaut kādu tur tiesas aizliegumu» reģistrēt izmaiņas valdē, uzņēmums uzskatot, ka lēmums ir spēkā, un vismaz iekšējās paraksta tiesības A. Landmanim esot.
Acīmredzot arī algu viņš saņem – deputāta kandidāta ienākumi ir ievērojami, ja jau spējis aizdot vairāk nekā ceturtdaļu miljonu eiro. A. Landmanis apgalvo, ka naudu aizdevis pats saviem uzņēmumiem pamatkapitāla palielināšanai. Deklarācija liecina, ka dažādās proporcijās viņam pieder uzņēmumi Vīķu krogs, Liepu gatve, Babītes 17, Bulduru 29, un Ventspils nafta.
Lielāku publicitāti nekā ar menedžera darbu biznesā, deputāta kandidāts sev krājis ar sistemātiskiem politiski motivētiem rakstu darbiem, kas vērsti pret vairākumu Ventspils domē un arī pret paša tolaik pārstāvēto partiju. Skaidrojot, kādēļ pametis Vienotības paspārni, viņš stāsta, ka Jaunā laika Ventspils nodaļa tikusi pamesta novārtā, bet tās idejas noraidītas. Tieši pie V. Zatlera A. Landmanis pārbēdzis, jo viņam simpatizējot partijas programma, konkrēti eksprezidenta pasludinātā cīņa pret oligarhiem. Jāatgādina, ka šis formulējums ietver vēršanos pret Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru, taču ne, piemēram, pret Olafu Berķi, Oļegu Stepanovu vai megaoligarhu Džordžu Sorosu, kas V. Zatlera izpratnē acīmredzot ir «labie oligarhi».
Advokāts Artūrs Zvejsalnieks nesen izslēgts no ZRP, pēc neoficiālām ziņām – par to, ka meklējis finansējumu partijai pie O.Berķa ienaidnieka Rudolfa Meroni. Versiju netieši apstiprina arī Ventspils mēra Aivara Lemberga teiktais: «Zatlera partijā toni nosaka oligarhs Berķis.» Un tādā gadījumā arī saprotams, kādēļ partijas durvis bija plaši pavērtas O. Berķa cilvēkam un pārbēdzējam A. Landmanim. Priekšvēlēšanu aģitāciju viņš jau ir uzsācis. Ventspils pilsētas svētkos kopā ar kādreizējo saskaņieti Vladislavu Šafranski daudziem sabojāja garastāvokli, ievazājot svētku telpā priekšvēlēšanu aģitācijas balonus, kurus viņš pats gan neuzskata par politisku reklāmu.