Iespējamie sodi par pārkāpumiem Parex pārņemšanā – visai žēlsirdīgi
Ģenerālprokuratūra Parex bankas pārņemšanas lietā kriminālprocesu uzsākusi pēc Krimināllikuma nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tas izraisījis smagas sekas, saskaņā ar Krimināllikumu amatpersonu var sodīt ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām vai brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem.
Minimālā mēnešalga pašlaik Latvijā ir 180 latu, tātad bargākais naudas sods par šādu pārkāpumu varētu būt līdz 18 000 latu. Tajā pašā laikā Valsts kontrole (VK) savā revīzijā secināja, ka Parex bankas pārņemšanas rezultātā uz nenosakāmu termiņu no ekonomiskās aprites valstī ir izņemti vismaz 673,92 miljonu latu finanšu līdzekļi un pastāv risks, ka valsts neatgūs ieguldīto.
Izmeklē 10 mēnešus
Ģenerālprokuratūra pārbaudi par valsts atbalsta sniegšanu Parex bankai un tās pārņemšanu uzsāka pagājušā gada decembrī. Pagājušajā piektdienā, tas ir, aptuveni pēc 10 mēnešu ilgušas izmeklēšanas, Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka uzsākts kriminālprocess par iespējamiem amatpersonu pārkāpumiem. Prokuratūras ārējo sakaru koordinētājs Andrejs Vasks Neatkarīgajai uzsvēra, ka kriminālprocess ir uzsākts pēc nodaļas par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā. Pagaidām kriminālprocess nav uzsākts pret kādu konkrētu amatpersonu vai pēc kāda konkrēta panta.
Bargākais sods par kukuļņemšanu
Krimināllikuma 24. nodaļā – Noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā –, pēc kuras Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi krimināllietas izmeklēšanu Parex bankas pārņemšanā, ir 15 panti. Bargākais sods – mantas konfiskācija vai brīvības atņemšana līdz 15 gadiem – draud par kukuļņemšanu. Ar brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 200 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā, iespējams sodīt, ja valsts amatpersona izdarījusi tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas un ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās saistītas ar vardarbību vai ar vardarbības piedraudējumu, vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā.
Vai amatpersonas rīkojās adekvāti?
Savukārt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, tas ir, ja valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm radīts būtisks kaitējums, saskaņā ar Krimināllikumu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām. Turklāt atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā. Bet par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks, soda ar brīvības atņemšanu līdz sešiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
VK savā revīzijas dokumentā uzsver, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2008. gada 7. novembrī lūgusi sasaukt Ministru kabineta ārkārtas sēdi iespējami īsā laikā, lai noteiktu saistību ierobežojumus Parex bankai. Valdība ierobežojumus uzlika tikai pēc 24 dienām, kuru laikā no bankas aizplūda 182 miljoni latu. Turklāt valsts šai laikā paspēja ieguldīt trīs termiņnoguldījumus par 145 miljoniem latu un 9 miljoniem eiro. VK revīzijas materiālā atzīmē, ka netika gūta pārliecība, ka ar Parex bankas pārņemšanu ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu efektīva un droša vadība saskaņā ar labāko finanšu vadības praksi un ka ar šo rīcību ir sasniegts noteiktais mērķis – valsts finanšu līdzekļus izmantot likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm. Tas, vai Ģenerālprokuratūras izmeklētāji saskatīs līdzīgus pārkāpumus kā VK, pagaidām nav zināms. A. Vasks komentārus nesniedza.
Soda par nepatiesību
Gadījumā, ja valsts amatpersona ir pārkāpusi noteiktos ierobežojumus un ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm, saskaņā ar Krimināllikumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 15 minimālajām mēnešalgām. Ja šādu pārkāpumu ir izdarījusi valsts amatpersona, kas ieņem atbildīgu stāvokli, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, konfiscējot mantu vai bez tās.
Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu institūcijai vai valsts amatpersonai, kurai ir tiesības šīs ziņas pieprasīt, kā arī par dokumenta vai ziņu slēpšanu vai apzinātu noklusēšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kurai ir pienākums šīs ziņas sniegt, un ja ar to radīts būtisks kaitējums (328. pants), soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 60 minimālajām mēnešalgām.