Priekšvēlēšanu diskusijā Neatkarīgās redakcijā piedalās partijas VL!-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars un Zatlera Reformu partijas valdes priekšsēdētājs Klāvs Olšteins.
– Olšteina kungs, jūs vēl nesen bijāt Jaunā laika jauniešu līderis un pat ministra Arta Kampara padomnieks. Kāpēc pametāt savu partiju un vēlāk iestājāties Zatlera reformu partijā (ZRP)? Tas bija emocionāls solis vai arī jūs saskatījāt Zatlera topošajā politiskajā spēkā kādas kardinālas, pozitīvas atšķirības?
Klāvs Olšteins: – Mana aiziešana sākās tad, kad notika prezidenta vēlēšanas. Es uzskatīju, ka labākais mūsu valsts prezidents būtu Zatlera kungs. Arī no Saeimas tribīnes es teicu: ja neievēlēs Valdi Zatleru, tad es nolikšu savu Saeimas deputāta mandātu un sekošu Zatleram. Tobrīd vēl nebija zināms tas, ka tiks dibināta partija. Pēc tam jau organiski iekļāvos Zatlera kunga komandā.
– Ja VL!-TB/LNNK balsoja par Zatlera kandidatūru, bet viņš netika ievēlēts, varbūt arī vislatviešiem vajadzēja demonstratīvi nolikt mandātus un pārceļot uz Zatlera partiju?
Raivis Dzintars: – Mūs tajā partijā laikam ar mietu neiedzītu. Bet ne jau tāpēc, ka tā būtu slikta partija vai tie principi, kas tika izvirzīti, būtu nepieņemami. Tieši otrādi, šie principi ir iestrādāti arī Nacionālajā apvienībā, un es neredzu neko no jauna politiskajā piedāvājumā, kas nebūtu jau pirms tam piedāvāts. Taču ir daudzas būtiskas nostādnes, kas izskanējušas no Zatlera partijas puses, kas mums ir klaji nepieņemamas.
– Piemēram?
R. Dz.: – Piemēram, princips, ka visiem nepilsoņu bērniem automātiski jāpiešķir pilsonība. Šodien, ja nemaldos, mēs runājam par 13 000 šādu nepilsoņu bērnu, bet ar katru gadu viņu būs vairāk. Ilgtermiņā tas nozīmē nonākt pie nulles varianta. Ja Atmodas laikā kāds pateiktu, ka visi cilvēki automātiski kļūst par pilsoņiem, to nosauktu par nacionālo interešu nodevību. Tas mums nav pieņemams arī šodien. Tāpat mums nav pieņemama Saskaņas centra (SC) aicināšana valdībā, jo SC ir sadarbības partneris totalitāras lielvalsts vadošam politiskajam spēkam, SC sastāvā ir arī Sociālistiskā partija, kas aktīvi cīnījusies pret Latvijas neatkarību, šajā partijā ir Alfrēds Rubiks, kas katru gadu 9. maijā liek ziedus pie tāda pieminekļa, kas simbolizē mūsu tautas slepkavas un postītājus.
– Jāpiebilst, ka ne tikai Rubiks tur 9. maijā liek ziedus, bet arī plašs Saskaņas centra politiķu spektrs.
R. Dz.: – Jā. Tie ir būtiski momenti, kas liek uzmanīties no politiskā piedāvājuma, kas nāk no ZRP. Ja arī mūsu uzskati identiski sakristu, es uzskatu, ka stāties kādā jaunā partijā tikai tāpēc, ka tā ir jauna, nav lietderīgi. Ja ir ticība savai organizācijai – kā tas ir mūsu gadījumā –, kāpēc būtu jāiet citur? Notiek otrādi: daudzi cilvēki, piemēram, no Pilsoniskās savienības stājas mūsu partijā.
K. O.: – Sadarbībai ar iespējamiem partneriem nākotnē, arī ar jūsu pieminēto SC, ir svarīgs nosacījums – okupācijas fakta atzīšana, valsts turpināšanās atzīšana. No šiem principiem mēs neatkāpjamies. Bet mēs pirmoreiz Latvijas vēsturē gribam lauzt stereotipus un lozungu Latvieši pret krieviem!, mēs iestājamies par to, lai visi būtu Latvijas cilvēki. Visi cilvēki šajā valstī ir svarīgi. Mums kā politiķiem ir jāuzņemas atbildība, mēs nevaram cilvēkus dalīt kastās, tautībās vai kā savādāk. Tāpēc ceru, ka mēs būsim pirmā partija, kas līdzīgi kā Igaunijā, kur šis etniskais princips ir salauzts vairāk kā desmit gadus atpakaļ, piedzīvosim to, ka balsojumos cilvēki vairs nevērtēs – vai tu esi par latviešiem, vai tu esi par krieviem. Bet vērtēs to, cik saprotams ir programmatiskais piedāvājums.
– Labi, ka atklāti formulējat savu kosmopolītismu, cilvēkiem būs vieglāk izšķirties, par ko balsot. Nacionāla valsts jūsu ieskatā acīmredzot vairs nav aktuāla.
R. Dz.: – Olšteina kungs, kura partija šobrīd ir pret krieviem?
K. O.: – Jūs esat! Jūs esat pret šo nāciju ar saviem uzstādījumiem. Jums nav pieņemama sadarbība ar SC un tamlīdzīgi. Starp rindām krievu tautības cilvēkiem tas ir izlasāms.
R. Dz.: – Katrs mūsu nostāju var interpretēt dažādi. Manuprāt, Latvijā nekad nav bijusi neviena partija, kas būtu nostājusies pret krieviem vai pret latviešiem. Partijas ir par vai pret dažādām vērtībām, pret konkrētu politisko sistēmu, pret vēstures skatījumu. Ja mēs būtu pret krieviem, diez vai Rīgā ar trešo kārtas numuru startētu krievu skolotāja Ludmila Sočņeva. Un tas nav vienīgais piemērs. Zatlera jaunais piedāvājums ir tāds, ka etniskajai izcelsmei nav nozīmes un tā nav svarīga, bet tam nu gan es nevēlos piekrist. Man pasē rakstīts, ka esmu latvietis, un tas man ir svarīgi, jo tā ir mana identitāte. Ja nav vienojošās kopības, nav pozitīvās identitātes – vai tā ir ģimene, vai tā ir tauta – tad šo tukšo vietu aizņem surogātvērtības, piemēram, hiperbolizēta tieksme pēc materiālajām vērtībām vai pēc varas. Saskaņas centram, protams, varam prasīt atzīt okupāciju, bet jāsaprot, vai tā ir tikai tāda parunāšanās par vēsturi vai arī jautājums ar mūsdienu konsekvencēm. Jautājums par okupāciju attiecas uz mūsdienām vistiešākajā veidā. Ja visi cilvēki šodien būs ar vienādām politiskajām iespējām, mēs nekādā gadījumā nevarēsim runāt par divām oficiālajām valodām, tad mēs runāsim par vienu oficiālo valodu, un tā būs krievu valoda. Ja šodien mēs visu Latvijas iedzīvotāju kopumu padarītu par pilsoņiem, drīz vien te vairs nebūtu Latvijas valsts.
K. O.: – Vai jūs būtu gatavs sadarbībai ar SC? Esat taču jau sadarbojušies.
R. Dz.: – Mēs esam balsojuši tāpat kā SC tajos jautājumos, kuros mums bijušas vienādas domas. Bet ielaist SC valdībā... Nekad. Krievijas politiskās tradīcijas ir nepārprotamas, un Saskaņas centram atļaut lemt Latvijas nākotni ir nepieļaujami.
– Cik noprotams, ZRP ir gatava valdībā sadarboties ar SC?
K. O.: – ZRP šobrīd ir paudusi savu nostāju par sadarbību ar visiem spēkiem, izņemot tos, kuros ir oligarhi. Pārējiem tā ir atvērta sadarbībai.
– Vai tad Vienotībā nav oligarhu? Precīzāk, vai tad to nefinansē oligarhi?
K. O.: – Manuprāt, te pat neprasās dziļāka diskusija. Varbūt pat nelamāt šos cilvēkus, bet pateikt: izvēlieties starp politiku un biznesu. Attīstiet biznesu, maksājiet nodokļus, un viss kārtībā.
– Precizēsim: vai ZRP ir gatava veidot valdību kopā ar SC?
K. O.: – Es jau teicu, ka mēs esam gatavi sadarboties pilnīgi ar visiem politiskajiem spēkiem, izņemot tos, kuros ir oligarhi. Mēs nevaram ar viņiem sadarboties, tās ir tās mūsu līnijas.
– Saskaņas centru nefinansē oligarhi?
K. O.: – Cik reizes es jau teicu! Mēs esam gatavi sadarboties...
– Jā, dzirdēju. Tātad jūs esat gatavi sadarboties arī ar SC? Vēl precīzāk – Zatlera reformu partija ir gatava veidot koalīciju ar SC?
K. O.: – Arī ar VL!-TB/LNNK un citām partijām, kas iekļūs Saeimā.
– Jūs taču labi saprotat, ka VL!-TB/LNNK neiekļausies koalīcijā, kurā būs SC. Bet jums, proti, ZRP, ar Saskaņas centru ir saskaņa teju vai visos jautājumos. Piemēram, SC ierosināja trīs gadus nerunāt par nacionālajiem un vēstures jautājumiem, un jūs, ņemot vērā jūsu partijas kosmopolītisko ideoloģiju, droši vien piekritīsiet nerunāt par šiem jautājumiem.
K. O.: – Nē, es tam nepiekrītu. Mūsu programmatiskās vērtības ir balstītas uz okupācijas fakta atzīšanu, uz valsts turpināšanas atzīšanu.
R. Dz.: – Ir diezgan vienkārši atzīt okupācijas faktu, bet aiz muguras rādīt pigu, savai auditorijai parādot, ka tie ir tikai vārdi. Es neticu SC solījumiem, jo Krievijas ģeopolitiskās intereses Latvijas teritorijā ir ļoti nopietnas. Tāpēc es nedomāju, ka SC mainīs savas prioritātes. Varbūt tāpat kā Rīgas domē – kādus jautājumus atliks, neskars, uzlabos imidžu. Bet stratēģiskie mērķi jau nemainīsies.
– Savulaik daudzi cilvēki brīnījās, kāpēc Vienotība atteicās koalīcijā ņemt VL!-TB/LNNK, bet tagad var redzēt, ka gan Vienotības, gan ZRP ideoloģiskās nostādnes ir visai atšķirīgas. Tad jau labi vien, ka toreiz nesanāca draudzība ar Vienotību.
K. O.: – Toreiz tas bija Vienotības sastāvdaļas – Sabiedrības citai politikai (SCP) – uzstādījums.
– Kāpēc tad jūs – Jaunā laika jaunieši – toreiz neprotestējāt pret šādu uzstādījumu, kas bija klaji nedemokrātisks?
K. O.: – Tas bija Vienotībā iestrādāts princips – par veto tiesībām.
R. Dz.: – Vienotība, šķiet, ir vienots organisms, un, lai cik zema bija un ir Štokenberga pārstāvētās organizācijas – SCP – popularitāte, viņš pilda gan tieslietu, gan iekšlietu, gan arī aizsardzības ministra amata pienākumus. Turklāt viņš pārstāv pozīciju: kā izteicās Jaunupa kungs – koalīcijā varētu aicināt arī SC. Tātad šīs atšķirības ir ideoloģiskas. Zinu daudzus JL un PS biedrus, kas vienmēr cīnījušies par to, lai nacionālie uzstādījumi būtu svarīgāki. Taču, sajūtot, ka nebūs iespēju ietekmēt procesu, viņi stājas ārā.
Pilnu diskusijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"