Grūtups: "Vienotība" ar krīzi nav tikusi galā

 

Pretrunīgi vērtētais Vienotības ekonomikas ministrs Artis Kampars pieņēmis lēmumu gaidāmajās 11. Saeimas vēlēšanās nekandidēt, tādā veidā cenšoties uzlabot partijas reitingu.

Politikas procesu vērotāji uzsver, ka tieši viņš ir bijis šīs valdības lielākais klupšanas akmens. Viņa vadītās ministrijas padotības iestādes izvēlējušās Vienotības priekšvēlēšanu kampaņas veidotāju pakalpojumus izmantot tēla spodrināšanai, savukārt Ekonomikas ministrija gandrīz gadu nesekmīgi cenšas vienoties ar kaimiņvalstīm par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa būvniecību. Lielāko sabiedrības uzmanību A. Kampars ieguva laikā, kad atklājās virkne problēmu viņa amatpersonas deklarācijā un viņam piederošā uzņēmuma finansēs.

Turpina slavēt

Aizvadītajā nedēļas nogalē Jaunā laika kopsapulcē A. Kampars neslēpa, ka partiju apvienība ir iedragājusi vēlētāju uzticību. «Raugoties mūsu kopīgā darba pieredzē, viens no nozīmīgākajiem faktoriem vēlētāju uzticības atgūšanā pēc partijas sašķelšanās bija tieši organizācijas stiprināšana, darbs ar reģionālajām nodaļām, jaunu biedru un ideju piesaistīšana. Grūts, smags komandas darbs ar skaidru mērķi – radīt sabiedrībā uzticību politiskajam procesam. Šobrīd daudz kas no tā – tikai jaunā kvalitātē – būs jāsāk no nulles,» uzsvēra A. Kampars.

«Jaunu Saeimas vēlēšanu priekšvakarā katram no mums jāapzinās, ka taustāmi rezultāti uzticētajā darba laukā būs sasniedzami vienīgi ar grūtu, pašaizliedzīgu darbu. Pēdējos divus ar pusi gadus kopā ar kolēģiem Valda Dombrovska valdībā esmu veltījis Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai. Šis ir bijis un arī šobrīd ir ārkārtīgi nozīmīgs laiks, lai atkal nostādītu uz kājām to sarežģīto mehānismu, ko saucam par mūsu valsts tautsaimniecību,» uzrunā norādīja A. Kampars.

Nekompetences paraugs

«Kampara gadījumā bija neskaidrība, kas balansēja uz likuma robežas, maigi izsakoties. Tur bija fundamentālas problēmas, kuras viņš nekādi nespēj atrisināt. Viņš parādīja nekompetenci visās situācijās – gan savos darījumos, gan mēģinot valsts vārdā risināt lietas. Abos gadījumos viņš parādīja švaku izpratni par lietām,» ekonomikas ministru raksturo politologs Filips Rajevskis.

Viņš ir pārliecināts, ka Vienotība no A. Kampara lēmuma atteikties kandidēt vēlēšanās būs ieguvēja, lai gan šogad A. Kamparam «kritiskā masa ar visādām lietām bija virsū uzkritusi. Kā solis, tā nepatikšanas. Nezinu, vai viņam vispār ir kaut viens veiksmes stāsts», piebilst F. Rajevskis.

Lūgts komentēt Vienotību pārstāvošā Aigara Štokenberga izteikumus par nesadarbošanos ar labēji noskaņoto Nacionālo apvienību, politologs norāda, ka tas ir tas pats, kas «salīdzināt Visu Latvijai! un V. Dombrovska izteikumus ar Saskaņas centru par okupācijas faktu. Tās ir politiskās nostādnes: ar ko tu gribi sadarboties, ar ko – ne. Tas, protams, skatoties pragmatiski, sašaurina iespējas nākotnē, ja novelk stingras sarkanās līnijas. Latvijā sarkanās līnijas diezgan ātri nodilst, īpaši pēc vēlēšanām», pārliecināts ir F. Rajevskis.

Netic pārmaiņām

Advokāts Andris Grūtups uzskata, ka «Vienotība ar darbiem nav tikusi galā, jo tai ir nepareiza metodoloģija krīzes pārvarēšanai. Cēluši tikai nodokļus, metuši uz ielas ārā cilvēkus. Ar to ir par maz. Ko var iegūt? Neticu, ka viņi [Vienotība] kaut ko iegūs».

Pirms referenduma apvienība pamanījās izvērst aģitāciju, rosinot vēlētājus doties uz vēlēšanām, bet pirms tam nobalsot par parlamenta atlaišanu. Pie reizes tika paslavēti V. Dombrovska valdības panākumi, tostarp, ka tā ir radījusi 50 000 darba vietu. «Tā ir tikai runāšana. Neko viņi nav radījuši. Es nezinu, kur viņi tās 50 000 darba vietas saskaitījuši. Tā ir tāda tukša pašslavināšanās, lai neteiktu skarbāk,» pārliecināts ir A. Grūtups.

Viņš atzīst, ka atradīsies vēl kādi vēlētāji, kas arī septembrī gaidāmajās vēlēšanās balsos par Vienotību. «Kaut kādā mērā vēl kādam būs palikušas ilūzijas. Domāju, ka ieguvēji būs nacionālie spēki – Visu Latvijai!, droši vien kaut kas krieviem tiks klāt, bet es domāju, ka Vienotībai balsis samazināsies,» prognozē advokāts.

Sekas redzamas pēc laika

Politologs F. Rajevskis neslēpj, ka pagaidām nav nekādu iemeslu, lai parlamentā kaut kas mainītos, un par to liecina tāds jēdziens kā politiskā atbildība. «Ja skatāmies ilgtermiņā – kas ir noticis ar veselu rindu politiķiem, kas kādreiz bija vareni, stipri un ietekmīgi? Partijas pazūd no laukuma. Vēlētājiem ir viedoklis par politisko atbildību, un politiķiem jāatbild par saviem darbiem. Vienkārši tā [politiskā atbildība] nav tik ātra. Ja tikpat ciniski tiks sasolīts un tas viss tikpat ļoti ātri kā pēc pagājušajām vēlēšanām tiks aizmirsts, protams, tas atstās ļoti nopietnas sekas uz to partiju un politiķu karjeru, kas kandidēs šajās vēlēšanās,» pārliecināts ir F. Rajevskis.