„Nebrīnieties, ka te bads un slimības valdīs, jo mūsu vietā uz Briseli neviens nebrauks – Igaunija par mums necīnīsies un Krievija arī ne, un lietuvieši arī ne, un ķīnieši arī ne,” komentējot Latvijas vilcināšanos apstiprināt un aizstāvēt savu pozīciju Eiropas Savienības 2014.-2020.gada budžeta izstrādes kontekstā, teica Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
„Eiropas Komisija ir izstrādājusi dokumentu uz 500 lapām par kārtību, kādā tiks izstrādāts Eiropas Savienības budžets 2014. – 2020. gadam. No piedāvātās metodikas, kas parādās šajā dokumentā, izriet, ka Latvija šajā plānošanas periodā saņems mazāk naudas kopumā, t.sk. visa veida aktivitātēm – mazāk ceļiem, kultūrai, izglītībai, medicīnai, pilsētu attīstībai, lauksaimniecībai. Laiks no brīža, kad saņēma šo dokumentu, līdz brīdim, kad vakar vakarā vajadzēja jau notikt pirmajai diskusijai Eiropas Komisijā, bija ļoti īss. Valdība strādāja pie Latvijas pozīcijas, ZZS iesniedza savus priekšlikumus, kuru būtība bija tāda, ka Latvijai jāieņem cieša pozīcija par to, ka Latvijai paredzēto finansējumu samazināt nedrīkst, bet gan to nepieciešams palielināt kopumā. Bija arī atsevišķa saruna par laukiem un zemniekiem – platību maksājumiem tiem zemes īpašniekiem, kuru zeme tiek apstrādāta lauksaimniecības vajadzībām. Runājot par pēdējiem, Latvijā vidēji par platības izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām saņem 99 eiro par hektāru, bet Eiropas Savienībā vidēji tie ir 269 eiro par hektāru. Viegli izrēķināt, ka Latvijā par platību maksājumiem saņem trīsreiz mazāk nekā vidēji Eiropā. Pēc piedāvātās metodikas parādījās, ka Latvijai platību maksājums varētu būt 150 eiro par hektāru, kā rezultātā Latvija kā bija, tā paliek vismazāk atbalstītā valsts šajā jomā Eiropas Savienībā, un atpalicība no ES vidējā rādītāja tiek saglabāta ļoti liela,” klāstīja Lembergs.
„ZZS pozīcija, ko es arī aizstāvu, ir tāda, ka Latvijai ir jāpanāk, lai platību maksājums būtu 230-250 eiro par hektāru. Mūsu partijai „Latvijai un Ventspilij” bija vēl savi priekšlikumi, kas atšķīrās no valdības priekšlikumiem – mēs piedāvājām, ka ir jābūt 20% pieaugumam Eiropas Savienības sniegtajam finansiālajam atbalstam, ko saņem Latvija. Un Latvijas pozīcija ir jāapstiprina parlamenta Eiropas lietu komisijā. Tikai ar to pozīciju, ko apstiprina parlamenta Eiropas lietu komisija, Latvijas pārstāvji drīkst braukt un runāt Briselē. Tad Dana Reizniece–Ozola mani 27.jūlijā informēja, ka komisijas sēde ir nozīmēta tikai uz septembri, bet Latvijas Ārlietu ministram neformālā apspriedē jāpiedalās jau 28.jūlijā. Līdz ar to iznāk, ka viņš vai nu brauc bez pozīcijas, vai arī brauc ar savu personīgo pozīciju bez mandāta,” sacīja pašvaldības vadītājs.
„Imants Lieģis, kas ir komisijas vadītājs, ir Spānijā un atpūšas. Tad Dana Reizniece–Ozola uzņēmās iniciatīvu, un viņai izdevās no 19 deputātiem, kas ir komisijā, sasaukt 10. Un šī komisija tad pieņēma lēmumu, ka Eiropas Savienības atbalsta naudai ir jābūt par 20% lielākai nekā šajā plānošanas periodā līdz 2013.gadam. Bija vēl priekšlikumi, bet nepietika laika, jo Ārlietu ministrijas pārstāvim vajadzēja steigties uz Briseli. Tātad strīds ir vairāk nekā par 1 miljardu lielu summu, bet laika diskutēt un pieņemt lēmumu par 1 miljardu nav! Es domāju, ka tas ārkārtīgi precīzi raksturo Latvijas valdības un daudzu deputātu attieksmi pret saviem pienākumiem un viņu neizpratni par atbildību. Un vajadzēja braukt Kristovskim, bet Kristovskis arī ir atvaļinājumā! Bet kas ir miljards?! Tagad, kad ir jāpieliek pensionāriem pensijas, lai kompensētu sadārdzināšanos – inflācijas procentus, kur vajag 7 miljonus – tas tiek saukts par populismu, un ir milzu sarunas, bet tad, kad vajag cīnīties Eiropā, lai no kopējā katla dabūtu par miljardu vairāk, tam nav laika! Stunda laika pietrūkst! Stunda laika, lai cīnītos par miljardu! Un tad vēl Lembergs ir vainīgs, ka Latvijā slikti dzīvo,” rezumēja Lembergs.
Viņš pastāstīja, ka ir uzrakstījis premjeram vēstuli, kurā paudis sašutumu par šādu rīcību, aicinājis premjeru atsaukt no atvaļinājuma Kristovski, lai viņš strādā šos pāris mēnešus, kas ir palikuši, un atvaļinājumā iet tad, kad valdībai beidzas pilnvaras. Pēc Lemberga domām, darbs, lai cīnītos par Latvijas interesēm Eiropas Komisijā, notiek nekam nederīgā līmenī.
„Šajā sakarā vēl varu pateikt, ka mani neizbrīna, ka no „Vienotības” šajā Eiropas lietu komisijas sēdē nepiedalījās neviens deputāts. Viņi vienkārši boikotēja Eiropas lietu komisijas sēdi, lai nepieļautu Latvijas pozīcijas pieņemšanu un radītu šķēršļus Latvijas interešu aizstāvēšanai Eiropas Komisijā, lai nodarītu miljardiem lietus zaudējumus Latvijas tautai,” sacīja Lembergs.