Nacionālisti apvienojas, atvērti arī cittautiešiem

 

Ar gandrīz vienbalsīgu lēmumu apvienojušās divas Latvijas nacionālās partijas Visu Latvijai! un Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Apvienības galvenās pamatvērtības būs latviska, politiski aktīva ģimene, taču arī pret cittautiešiem tā solās būt atvērta un uzskata, ka sekotājus atradīs pat krievvalodīgajā elektorātā.

Par partijas līdzpriekšsēdētājiem ievēlēti Roberts Zīle, kas agrāk bija TB/LNNK valdes priekšsēdētājs, un Raivis Dzintars, kas agrāk ieņēma analogu amatu Visu Latvijai!.

Viens no galvenajiem apvienības mērķiem ir radīt apstākļus, lai aizbraukušie latvieši atrieztos mājās, savukārt šeit dzīvojošie nebrauktu prom. Partijas ieskatā, ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem jābūt plašām iespējām savu dzīvi organizēt ar interneta starpniecību – līdz pat darba intervijai, savukārt kompānijām, kuras Latvijas pilsoņus iekārto nekvalificētā darbā ārzemēs, nepieciešama stingrāka uzraudzība. Bargākai jābūt arī naturalizācijas sistēmai, kurai būtu jāparedz iespējas atņemt pilsonību Latvijai nelojāliem jaunpilsoņiem.

Lai paaugstinātu latviešu iesaistīšanos politikā, pēc partijas domām, Latvijai jākļūst par pirmo valsti pasaulē, kur visi pilsoņi no piedzimšanas brīža ir balsstiesīgi, taču līdz noteiktam vecumam bērni savu balsi deleģē vecākiem vai aizbildnim. Pašvaldību vēlēšanās, pēc apvienības domām, varētu balsot jau no 16 gadu vecuma.

Īpašu atbildību partija uzņēmusies par Latgali, solot, ka prasīs no Eiropas Savienības papildu finansējumu robežu stiprināšanā un tādējādi radīs darba vietas austrumu pierobežas iedzīvotājiem. Turklāt kā obligāta prasība ir radīt iespēju gan mutiski, gan rakstiski pašvaldībās un valsts iestādēs vērsties latgaliešu valodā.

Pēc R. Dzintara domām, vienīgā iespēja Latvijā pacelt labklājību, ir stiprināt tautisko garu, paralēli draudzējoties arī ar cittautiešiem. Nacionālais jautājums apvienības programmā ir būtisks, taču diez vai Saeimas vēlēšanās tas tiks pozicionēts tik agresīvi kā agrāk, pretnostatot latviešus un krievus.

«Arī krievi Latvijā nebūt nav puse. Ir ne tikai krievi, bet arī ukraiņi, poļi, baltkrievi, armēņi. Un latviskas Latvijas kustībai ir jābūt tik stiprai, ka tā varētu būt pievilcīga tām mazākumtautībām, kas nevēlas tikt pārkrievotas un vēlas saglabāt arī savu etnisko savdabību. Un arī krievi nav un nebūs vienādi. Ja iesim par savu lietu ar pārliecību, būs krievi, kas atbalstīs latvisku Latviju, būs tādi, kas paliks neitrāli, un arvien samazināsies to skaits, kas šādu kārtību negribēs pieņemt,» saka politiķis.