Simboliska nosaukuma klubā Sapņu fabrika 293 plašākai sabiedrībai lielākoties nepazīstami cilvēki nodibināja Zatlera reformu partiju (ZRP) un par tās valdes priekšsēdētāju ievēlēja eksprezidentu Valdi Zatleru.
V. Zatlers, kas dibināšanas sapulcē bija mazrunīgs, atzina, ka dalībai partijā pieteikušies 1400 biedri, kuru pieteikumus vēl vētīs. Mērķis esot izveidot partiju ar 7–10 tūkstošiem biedru, kura uzvarētu septembrī gaidāmajās ārkārtas vēlēšanās un arī nākamajās Saeimas vēlēšanās.
Ne tik labi kā ar kvantitāti izskatās ar kvalitāti. Sabiedrībā plašāk pazīstamas sejas un autoritātes dibināšanas sapulcē krēslainajā telpā bija kā ar uguni jāmeklē, arī debatētāji neizcēlās ar harismu un būtiski jauniem piedāvājumiem politikā. Iespējams, apzinoties spilgtu personību trūkumu, jau dienu pirms sapulces uzņēmējs Edmunds Sprūdžs LTV 100. panta diskusijā bilda, ka šī nebūs personību partija, bet uz idejām balstīta partija.
Jau dzirdēti solījumi
Idejas, kas atspoguļojās prezentācijās par atsevišķām partijas programmas sadaļām, nereti jau bija priekšvēlēšanu solījumos daudzkārt dzirdētas vai pat jau likumos pieņemtas. Piemēram, ZRP paķērusi pirms 10. Saeimas vēlēšanām Par labu Latviju (PLL) proponēto ideju par būtiskām ienākuma nodokļa atlaidēm strādājošajiem par 2., 3. un katru nākamo bērnu. PLL nostādnēm līdzinās arī priekšlikums būtiski samazināt darbaspēka nodokļus – ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis solīja par 9% samazināt nodokļu slogu darba algām. Arī «dialogs starp politisko varu un uzņēmējiem» nav nekas jauns, līdzīgi kā «valsts stratēģijas nepieciešamība dzimstības veicināšanai, ģimeņu atbalstam, reemigrācijai», dubultpilsonībai ārzemēs dzimušajiem Latvijas pilsoņu bērniem (Vienotība, PLL), tautas vēlētam Valsts prezidentam (ZZS, Par prezidentālu republiku u. c. ), vairāk un mazākiem vēlēšanu apgabaliem (Vienotība), latviešu valodai kā pilsoņus vienojošajai bāzei (visas nacionālās partijas) u.tml. Arī Sapņu fabrikas koridora sienas rotājošie darba grupu prāta vētru secinājumi liecināja par tradicionālu katras partijas tapšanas ainu, kad kopā sanākušie cilvēki mēģina formulēt savu sapratni par dažādām valsts pārvaldes un sabiedriskās kārtības jomām.
Detaļās neieslīgst
Lai gan iepriekš V. Zatlers pensiju indeksāciju, kam nepieciešami pāris miljoni gadā, dēvēja par populismu, ko valsts nevar atļauties, paša programmas metos netrūkst dāsnu piedāvājumu ar vēl lielākiem nepieciešamiem tēriņiem: bezmaksas bērnudārzs, skolas izglītība un veselības aprūpe līdz 18 gadiem, bērnudārzs no pusotra gada visiem, izglītības sistēmas uzbūvēšana ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem, lai viņi nezaudē latviešu valodas prasmes, «labklājība visām vecuma grupām un visos Latvijas reģionos», lauku infrastruktūras attīstīšana un lauku skolu saglabāšana... Kā tas būs iespējams, budžeta deficītu noturot zem 2,5% no IKP un vienlaikus par 9% samazinot iedzīvotāja ienākuma nodokli?
V. Dombrovskis tā samazināšanu iesaka kompensēt, paceļot nekustamā īpašuma nodokli un palielinot ieņēmumus no ēnu ekonomikas. Detaļās, par cik jau šogad paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis būtu jāceļ un ar kādiem instrumentiem panākt ēnu ekonomikas samazināšanos, partijas līderi neieslīga, līdzīgi kā virknē citu vēlmju īstenošanas ceļu kartes izveidē. No nenodrāztākiem priekšlikumiem, kas nāk no Stratēģiskās analīzes komisijas, minams bezmaksas zemes piešķiršana ilgtermiņa lietošanā cilvēkiem, kas pārceļas uz dzīvi laukos, lai mazinātu tur bezdarbu un depopulāciju. Gandrīz nemaz runātāji nepieminēja oligarhus, šā jēdziena ekspluatāciju, iespējams, apzināti, atstājot Vienotībai, kura to jau tiražē priekšvēlēšanu reklāmās.
Jaunie un pārbēdzēji
Debatētāji lielākoties bija cilvēki, ko V. Zatlers vēlāk nosauca kā valdes locekļu kandidātus, kuri savās runās neizcēlās ar citēt vērtām atziņām, vien iezīmēja nišas, kurām vēlētos profilēties. Kā neformālā sarunā par runām atzina kāds partijas dibinātājs, «ja nav ko teikt, tad labāk nekāpt tribīnē». Lai gan debatēm bija pieteikušies vēl virkne citu cilvēku, viņu runāšana tika pārcelta uz ZRP kopsapulci 13. augustā, kurā arī tikšot apstiprināta partijas programma un vētīts deputātu kandidātu saraksts. Lai arī valdei pieteicās vai tika pieteikti vēl vairāki cilvēki, ievēlēti tika tikai V. Zatlera nosauktie.
No pazīstamākiem cilvēkiem ZRP dibināšanā piedalījās sporta žurnālists Artūrs Vaiders, kuru esot uzrunājis Meierovica biedrības dibinātājs Juris Viļums, būvkompānijas Velve šefs, Jaunā laika dibinātājs un ilggadējais atbalstītājs Andris Kreislers, Vēlēšanu reformu biedrības vadītājs Valdis Liepiņš, valodnieks Austris Grasis, Tautas frontes seja, vēlāk – Latvijas ceļa Saeimas deputāts, 2008. gadā – Pilsoniskās savienības dibinātājs Romualds Ražuks, bijušais sociāldemokrāts, KNAB direktora amata pretendents Artūrs Zvejsalnieks, savulaik aktīvs LPP/LC jaunatnes organizācijas biedrs mūziķis Valters Frīdenbergs. ZRP manāmi bija gan bijušie LPP/LC biedri, gan cilvēki no Vienotības partijām, pa kādam Tautas partijas eksbiedram, arī sīkpartiju cilvēki, bet lielākoties tomēr bija jaunas un plašāk nepazīstamas sejas. Jau ziņots, ka vairākas augstākā kaluma personības, piemēram, Jānis Maizītis, Andris Guļāns, Jānis Streičs un citi ZRP aicinājumiem nav atsaukušies.
Neraugoties uz personību un pagaidām arī skaidras programmas trūkumu par ZRP jau pirms tās dibināšanas bija gatavi balsot 17,5% vēlētāju, liecina jūlijā veiktā Latvijas faktu socioloģiskā aptauja. Visvairāk ZRP balsis atņēmusi Vienotībai, kas līdzšinējos glaimus V. Zatleram nomainījusi pret asākām vārdu kaujām.
***
ZRP VALDE
• Ainis Dābols – nodokļu konsultants, bijušais JL biedrs;
• Sarma Freiberga – kustības Nāc līdzās! vadītāja;
• Rihards Kozlovskis – jurists;
• Sandra Sondora-Kukule – bijusī valsts prezidentu Vairas Vīķes-Freibergas un V. Zatlera padomniece likumdošanas jautājumos;
• Viktors Makarovs – politisko pētījumu centra EuroCivitas direktors, ilggadējs Baltijas foruma pētījumu programmu direktors;
• Klāvs Olšteins – bijušais Vienotības deputāts un JL biedrs;
• Jānis Ozoliņš – bijušais SEB Dzīvības apdrošināšanas valdes loceklis;
• Vija Tirzmale – Mobilā veselības aprūpes centra direktore;
• Edmunds Sprūdžs – HansaWorld Latvija pārdošanas vadītājs Baltijas valstīs;
• Reinis Tukišs – sabiedrisko attiecību speciālists.