IT asociācija iebilst pret grozījumiem Darba likumā un valsts iejaukšanos darba devēju kompetencē

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) atbalsta LTRK un LDDK pausto viedokli, ka grozījumi Darba likumā mazinās uzņēmēju konkurētspēju.

Saeimā otrajā lasījumā pieņemto grozījumu rezultātā valsts nepamatoti iejaucas daba devēju kompetencē esošajos jautājumos, aizliedzot darba devējiem prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi. LIKTA uzskata, ka darba ņēmējiem nepieciešamo prasmju līmenis vislabāk ir zināms pašiem darba devējiem.

LIKTA ir neizpratnē par Saeimā virzītajiem grozījumiem Darba likumā, kas paredz ierobežot darba devēju tiesības izvēlēties atbilstošus darbiniekus un kategoriski iebilst pret to tālāku virzīšanu.

14. jūlijā Saeimā otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi aizliedz darba devējiem prasīt no darbiniekiem konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos neietilpst šīs valodas lietošana. Ar šādu aizliegumu iekļaušanu likumā valsts nepamatoti iejaucas darba devēju kompetencē „Laikā, kad Latvijas uzņēmējiem ir jācenšas palielināt sava efektivitāte un konkurētspēja ne tikai lokāli, bet arī starptautiskā līmenī, šādi nepamatoti ierosinājumi var tikai samazināt Latvijas darba devēju spēju konkurēt starpvalstu tirgū, tie palielinās administratīvos izdevumus, kā arī samazinās ekonomisko aktivitāti valstī,” uzskata Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa.

Ekonomiskās izaugsmes apstākļi, demogrāfiskā slodze un uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana pieprasa, lai darba devējiem būtu iespēja darba tirgū izvēlēties atbilstošas kvalifikācijas speciālistu konkrēta amata pienākumu izpildei. Pretēji likuma grozījumu virzītāju iecerei, aizliegums pieprasīt konkrētas svešvalodas zināšanas neradīs apstākļus, lai latviešu valoda tiktu plašāk lietota. Šis mērķis jāpanāk ar visaptverošas integrācijas politiku, lai radītu sistēmu latviešu valodas nostiprināšanai un attīstībai.

LIKTA kā vadošā IKT nozares asociācija, kas pārstāv vairāk kā 80 IKT nozares darba devējus, iebilst pret likumprojektu „Grozījumi Darba likumā”, kas apstiprināts otrajā lasījumā un aicina trešajā lasījumā to noraidīt.