Kā balsosiet referendumā – par vai pret 10. Saeimas atlaišanu? Kāpēc?
Olga DREĢE, Dailes teātra aktrise:
– Manas domas dalās. Es ļoti skatos un klausos, kas apkārt notiek, taču vienu zinu noteikti: uz referendumu es iešu un balsošu! Visticamāk, ka balsošu par Saeimas atlaišanu, – ja jau esam nolēmuši to maisu izkratīt un kārtīgi iztīrīt, tad lai notiek! Protams, es arī apzinos, ka jaunas valdības izveidošana nebūs vienkārša, jo koalīcija būs jāveido ar tiem, kas tur būs iekļuvuši, un tie jau apmēram būs tie paši. Bet, ja reiz esam pieskārušies šīs pārmaiņām, tad – lai iet!
Visvaldis LĀCIS, bezpartijiskais 10. Saeimas deputāts:
– Esmu publiski pateicis, ka vairs nekandidēšu. Referendumā balsošu par Saeimas atlaišanu, jo nepatika pret likumdevēju ir tik liela, ka neieklausīties tautas noskaņā būtu nepareizi. Arī man tajā jāieklausās, un es balsošu kopā ar tautas vairākumu. Vai pēc vēlēšanām kaut kas mainīsies? Nemainīsies nekas! Labuma nebūs nekāda.
Guntis ULMANIS, Valsts prezidents (1993–1999), 10. Saeimas deputāts (PLL):
– Deputātiem, kuriem draud atlaišana, referendumā nevajadzētu piedalīties. Pašiem par sevi ir neētiski balsot. Lai tauta lemj. Es referendumā nepiedalīšos. Ja no argumentācijas viedokļa analizējam par vai pret, man kā cilvēkam, kas arī bijis prezidenta krēslā, nav saprotami Saeimas atlaišanas patiesie iemesli. Neredzu objektīvu motivāciju neuzticības izteikšanai parlamentam. Nekad nenoticēšu, ka pēkšņi prezidents Zatlers pie Latvijas politbiznesa debesīm pamanīja trīs spožus oligarhus. Ja runājam par aizdomu ēnām, kas krīt uz šo bagāto cilvēku darbību, jāteic, ka tās nebija tik fundamentālas, lai traucētu valsts attīstību. Taču vienā mirklī tika satricinātas visas varas struktūras un tauta ierauta milzu kampaņā, kuras rezultāts ir apšaubāms.
Neticu, ka šobrīd iespējams ievēlēt principiāli atšķirīgu Saeimu. Esmu pārliecināts, ka nākamajā parlamentā būs vismaz 70% to pašu deputātu. Viss šis process liekas šauri patmīlīgs un egoistisks. Saskatu tajā eksprezidenta neticību savai otrreizējai ievēlēšanai un vēlmi populistiski ieiet Saeimā, skandējot lozungus, kuru patiesumu būs ļoti grūti pierādīt dzīvē. Ja neskaita Valda Zatlera personīgo motivāciju, objektivitāti viņa rīcībā es nesaskatu. Tāpēc zināmā mērā šis referendums ir vērtējams kā uzskatu falsifikācija.
Aivars BOROVKOVS, Latvijas Juristu biedrības prezidents:
– Pirmkārt, es noteikti balsošu par. Sabiedrība ir skaļi pateikusi, ka politiskā elite neapmierina viņus, jo ir slikta. Referendums dos iespēju nākamajās vēlēšanās pierādīt, ka tā ir laba. (Protams, ir teiciens: «Es ceru, ka – jā, bet baidos, ka – nē...») Šo situāciju var salīdzināt ar zoles partiju, kurā visiem pieraksta puli, tad savāc kārtis un mēģina pārdalīt no jauna. Bet kavā ir tās pašas iezīmētās kārtis un pie galda tup tie paši šuleri... Tāpēc, manuprāt, tagad jāpiesēž pie kā cita, varbūt jāuzspēlē šahs vai novuss.
Otrkārt, Latvijā ir raksturīga vēl kāda lieta: savstarpēja apsaukāšanās (kaut gan visi ir vienādi). Aiz katras partijas, kura ir Saeimā, stāv ietekmīgi cilvēki ar naudu – aiz katras. Viņus var saukt gan par oligarhiem, naudasmaisiem, kapitālistiem vai kā citādi. Treškārt, klausos Vienotības reklāmas, kurā tā cīnās ar oligarhiem, un man rodas asociācijas ar Ķīnas Kultūras revolūciju 60. gados – hunveibinismu, kad visa sabiedrība metās sist zvirbuļus, pat nesaprotot, kāpēc tas jādara.
Nils UŠAKOVS, Rīgas mērs (SC):
– Es noteikti piedalīšos un balsošu par Saeimas atlaišanu. Šis parlaments nav rīcības spējīgs. Par to liecina koalīcija un valdība, kas neveic nepieciešamās reformas, bet tikai reflektē, nedomājot par valsts ilglaicīgu attīstību. Ja eksprezidents piedāvājis iespēju atlaist Saeimu, tā ir jāizmanto un jāmēģina ievēlēt citu deputātu sastāvu. Vai tas būs tāds pats vai kvalitatīvāks, viss atkarīgs no vēlētāju izvēles.
Aleksandrs KIRŠTEINS, bijušais AP un Saeimas deputāts:
– Es uz referendumu neiešu, jo nevaru izmantot savas Satversmē paredzētās tiesības. Proti, ja visi nobalsotu pret Saeimu, tiktu atlaists prezidents, bet tagad taču viņu atlaist nevar... Tas nozīmē, ka Zatlers to drīkstēja darīt vismaz trīs vai sešus mēnešus iepriekš. Tātad, ja Satversme man paredz tiesības izšķirt likumdevēja likteni, es gribu, lai tiktu ievērota konstitūcija. Brīnos, kā juristi neredz pārkāpumu: ja jau balsošanas rezultāts vairs neuzliek prezidentam nekādu atbildību, kā gan var rīkot referendumu? Tāpēc uzskatu, ka šis ir farss, ko Zatlera kungs uzrīkojis tikai personisku iemeslu dēļ, iespējams, atriebjoties Saeimai. Pārfrāzējot Kārli Ulmani – ja es nepalieku savā vietā, arī jūs nepaliksiet savā.
Dagmāra BEITNERE, socioloģijas zinātņu doktore:
– Pati iešu un arī citus aicināšu piedalīties referendumā. Prezidenta rīkojumā nr. 2, manuprāt, ietverts kāds svarīgs ziņojums: 60% deputātu ir ievēlēti no jauna, bet uzvedība un politiskais tirgus nav mainījies. Tāpēc mums ir vajadzīgs nākamais parlaments, uz kuru jāraugās prasīgāk. Patiesībā ir jānomaina pilnīgi viss Saeimas sastāvs. Ja nekas nemainīsies, tad nedrīkstam čīkstēt. Nāksies dzīvot ar tādu valdību un parlamentu, ko paši būsim ievēlējuši. Šī ir vienreizēja iespēja, ko aizejot Zatlers mums ir devis. Iespēja – parādīt deputātiem, ka viņi nav nemainīgi uz četriem gadiem; parādīt, kurš ir īstais situācijas saimnieks. Man grūti iedomāties, ja to neizmantojam... Labi pateica Lato Lapsa: «Mums ir iespēja parādīt, ka neesam auni.»
Aivars LEMBERGS, Ventspils mērs:
– Balsošu pret Saeimas atlaišanu, jo eksprezidents Valdis Zatlers tā arī nav spējis sniegt skaidru argumentāciju, konkrētus faktus, kas pamatotu viņa apgalvojumus 28. maijā, paziņojot par lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu. Patiesībā situācija ir absurda: Zatlers pats ierosināja izmaiņas likumā, kas paredz, ka sešus mēnešus pirms prezidentūras termiņa beigām nevar ierosināt Saeimas atlaišanu. Tagad iznāk tā: viņš novelk līdz pēdējam un tad nolemj padzīt parlamentu. Proti, kad prezidents grib atriebties, tad izdomā citus principus. Tā ir mērkaķošanās. Skaidrs, ja Zatlers lēmumu būtu pieņēmis laikus un referendums izgāztos, viņš zaudētu prezidenta posteni, pensiju, smuku sekretāri un greznu dzīvokli. Tādējādi eksprezidents parāda, ka ir negodīgs cilvēks.
10. Saeimā ir ievēlēti trīs ventspilnieki: Dana Reizniece, Ventspils Augsto tehnoloģiju parka vadītāja, Gundars Daudze, ārsts, bijušā parlamenta vicespīkers, un Jānis Vucāns, Ventspils augstskolas bijušais rektors. Tie ir augsti izglītoti, profesionāli cilvēki. Uzskatu, ka viņi nav pelnījuši atsaukšanu. Kāpēc pēc septiņiem mēnešiem šiem deputātiem būtu jāuzsaka darbs Saeimā? No otras puses – parlamentā tikusi arī Lolita Čigāne no Delnas, kura, būdama šajā Sorosa sponsorētajā organizācijā, sparīgi skalojusi visiem smadzenes, ka jācīnās pret korupciju. Ko viņa pati darīja? Nodarbojās ar kontrabandu. Savukārt tādu gan vajadzētu triekt ar sūdainu koku... Vai, piemēram, Kampars – arī tas taču jāpadzen no Saeimas... Nu, labi, es par viņiem nevēlēju. Lai tos vērtē kāds cits. Sliktākais, ka viss notiek piecu miljonu latu vērtībā, turklāt Zatlera atriebības dēļ.
Andris ŠĶĒLE, ekspremjers, 10. Saeimas deputāts (PLL):
– No publisko attiecību viedokļa skatoties, šis bija veiksmīgs Zatlera kunga gājiens, ko izdarīja ne pārāk izdevies valstsvīrs. Prezidents, kas tautā iesaukts par aploksni, vienā mirklī konvertējās par nacionālo varoni. Viņš spēlē uz cilvēku jūtām, tāpēc tagad daudziem šāds solis šķiet pareizs. Pats uz referendumu iešu un balsošu pret. Ja man vajadzētu distancēties no Zatlera kunga rīkojuma, jāatzīst, ka valdošā koalīcija un valdība nav spējusi attaisnot dotos solījumus, cerības un lielisko mandātu, ko saņēma Vienotība. Veselas 33 vietas Saeimā... Tas taču ir īsts sapņu mandāts! Reti, kad tas tik liels gadās Latvijas politikā. Vienotība to burtiski ir izniekojusi. Tāpēc, ja būtu jābalso par vai pret valdību, es balsotu pret. Tas būtu īstermiņa skatījumā, sodot neveiksmīgu Ministru kabineta darbu, taču, ilgtermiņā domājot, Zatlera kunga rīcība bija savtīga un nepamatota.
Gundars ĀBOLIŅŠ, Jaunā Rīgas teātra aktieris:
– Es piedalos vēlēšanās un piedalīšos arī referendumā. Par to, kā balsošu, vēl stipri domāju. Es teikšu atklāti: man arī bija daudz iebildumu par to, kā mūsu valstī notiek dažādas lietas, bet viens ir lēmumu pieņemt, otrs – realizēt. Laiks ir pagājis, pirmās putas noskrējušas, un, skatoties uz šā brīža situāciju, lasot starp rindām un redzot, kas notiek, es vairāk sliecos balsot tā, lai esošā Saeima turpinātu darbu. Es gan vēl neesmu stingri izlēmis, vēl rūpīgi cenšos saskaitīt visus plusus un mīnusus, bet šobrīd vairāk sliecos uz to, lai ļautu šai Saeimai nostrādāt līdz galam. Jo es piedalījos šīs Saeimas ievēlēšanā, un man ir pilnas tiesības gribēt, lai tā turpina strādāt.
Dita LŪRIŅA-EGLIENA, Latvijas Nacionālā teātra aktrise:
– Es noteikti iešu uz referendumu, un man ir skaidrs, kā es balsošu. Bet to atklāt es negribu, jo negribu, lai tas būtu kā aicinājums. Man nepatīk šī tendence, ka tieku ievilkta politiskajos procesos, jo es galīgi tajos neorientējos. Es to daru, paļaujoties tikai uz savu intuīciju. Un es negribu, lai, piemēram, Jānis no Alūksnes teiktu: «Redzi, Lūriņa dara tā, tāpēc es arī tā!» Bet fakts, ka uz referendumu ir jāiet, tas nu ir pilnīgi skaidrs! Tāds ir mans aicinājums.
Kārlis LEIŠKALNS, bijušais deputāts:
– Referendumā piedalīšos un balsošu pret, jo eksprezidenta rīcību uzskatu par bezatbildīgu, neargumentētu. Manuprāt, parlamenta atlaišanu var ierosināt tikai vienā situācijā – kad tas nav spējīgs veikt savas funkcijas, proti, izveidot valdību, pieņemt likumus un apstiprināt amatpersonas. Vēl arvien uzskatu, ka toreiz, t. s. lietussargu revolūcijas laikā, Zatlers rīkojās pareizi, nepakļaujoties pūļa prasībām padzīt Saeimu. Ja parlaments tiktu atlaists Kalvīša valdības beigu posmā vai Godmaņa darbības sākumā, tas būtu noziegums ar neprognozējamām sekām. Valsts atradās bankrota priekšā. Steigšus bija jālabo budžets. No izdevumu daļas toreiz noņēma nevis 100–150 miljonus, par ko tagad diskutē, matus plēšot, – nogrieza vairāk nekā miljardu latu. Iedomājieties, kas notiktu, ja Zatlers nolemtu atlaist Saeimu... Latvijā iestātos arī politiskā krīze, kuras rezultātā neizdotos sakārtot finanšu saimniecību. Kristu ne tikai Parex, bet arī virkne citu banku. Valsti pārņemtu finansiāls haoss, nacionālā valūta zaudētu jebkādu vērtību un Latvija nonāktu defoltā.
Šoreiz Zatlers rīkojās emocionāli un nepareizi. Es neceru, ka mans viedoklis vinnēs šajās populistu orģijās, taču negribu, ka iznākums ir desmit pret nulli, tad jau labāk, lai tas ir deviņi pret viens.
Olga RAJECKA, dziedātāja:
– Es noteikti iešu uz referendumu, jo es esmu šīs valsts pilsone, un man ir jāpilda savi pilsoņa pienākumi, neatkarīgi no tā, kā šī valsts pret mani izturas. Protams, es iešu un balsošu par to, lai atlaistu Saeimu. Varbūt tad viņi sāks domāt, varbūt tad beidzot kaut kas mainīsies! Vienīgi atlaistajai Saeimai atkal būs jāizmaksā kompensācijas, un atkal mēs slīgsim parādos, taču varbūt tautas attieksme beidzot liks viņiem kaut ko saprast!
Bet vispār es esmu par to, lai mūsu valstī būtu tikai prezidents un Ministru kabinets. Un viss. Jo tik mazai valstij, kāda ir Latvija, tā visa ir par daudz. Jā, es gribētu balsot par to, lai Saeimas nav vispār.